The People of Israel Want a King
1-2 Samuel had two sons. The older one was Joel, and the younger one was Abijah. When Samuel was getting old, he let them be leaders at Beersheba. 3 But they were not like their father. They were dishonest and accepted bribes to give unfair decisions.
4 One day the nation's leaders came to Samuel at Ramah 5 and said, “You are an old man. You set a good example for your sons, but they haven't followed it. Now we want a king to be our leader, just like all the other nations. Choose one for us!”
6 Samuel was upset to hear the leaders say they wanted a king, so he prayed about it. 7 The Lord answered:
Samuel, do everything they want you to do. I am really the one they have rejected as their king. 8 Ever since the day I rescued my people from Egypt, they have turned from me to worship idols. Now they are turning away from you. 9 Do everything they ask, but warn them and tell them how a king will treat them.
10 Samuel told the people who were asking for a king what the Lord had said:
11 If you have a king, this is how he will treat you. He will force your sons to join his army. Some of them will ride in his chariots, some will serve in the cavalry, and others will run ahead of his own chariot. 12 Some of them will be officers in charge of 1,000 soldiers, and others will be in charge of 50. Still others will have to farm the king's land and harvest his crops, or make weapons and parts for his chariots. 13 Your daughters will have to make perfume or do his cooking and baking.
14 The king will take your best fields, as well as your vineyards, and olive orchards and give them to his own officials. 15 He will also take a tenth of your grain and grapes and give it to his officers and officials.
16 The king will take your slaves and your best young men and your donkeys and make them do his work. 17 He will also take a tenth of your sheep and goats. You will become the king's slaves, 18 and you will finally cry out for the Lord to save you from the king you wanted. But the Lord won't answer your prayers.
19-20 The people would not listen to Samuel. “No!” they said. “We want to be like other nations. We want a king to rule us and lead us in battle.”
21 Samuel listened to them and then told the Lord exactly what they had said. 22 “Do what they want,” the Lord answered. “Give them a king.”
Samuel told the people to go back to their homes.
1 Un notika, kad Samuēls jau bija kļuvis vecs, tad viņš iecēla abus savus dēlus par soģiem Israēlā. 2 Viņa pirmdzimtā dēla vārds bija Joēls, un otra vārds bija Abija; abi tie bija soģi Bēršebā. 3 Bet viņa dēli nestaigāja viņa ceļos, bet dzinās pēc mantas, tie pieņēma uzpirkšanas dāvanas un grozīja tiesu. 4 Tad visi Israēla vecaji sanāca kopā un devās pie Samuēla uz Rāmu. 5 Un viņi tam sacīja: "Redzi, tu esi kļuvis vecs, un tavi dēli nestaigā tavos ceļos, tādēļ iecel mums tagad ķēniņu, kas lai mūs tiesā, kā tas ir visām tautām." 6 Tas Samuēlam nepatika, it īpaši, kad viņi teica: dod mums ķēniņu, kas lai mūs tiesā. Un Samuēls pielūdza To Kungu. 7 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi tautas balsi, dari visu, ko tie tev sacīs. Nav jau viņi tevi nicinājuši, bet tie ir gan Mani atmetuši, lai Es vairs nebūtu viņu ķēniņš. 8 Tā viņi ir arvien rīkojušies, sākot ar to dienu, kad Es tos izvedu no Ēģiptes; līdz pat šai dienai tie Mani ir atstājuši un kalpojuši citiem, svešiem dieviem; tā nu viņi arī tev tagad dara. 9 Bet tagad klausi viņu balsij, tikai brīdini viņus nopietni un dari tiem zināmu, kādas tiesības būs ķēniņam, kas pār tiem valdīs." 10 Tad Samuēls visus Tā Kunga vārdus sacīja tautai, kas prasīja no viņa ķēniņu. 11 Un viņš sacīja: "Šādas tiesības būs ķēniņam, kas pār jums valdīs: viņš ņems jūsu dēlus par braucējiem saviem ratiem un arī, lai tie būtu viņa jātnieki, un arī, lai tie tecētu viņa ratu priekšā. 12 Un viņš tos iecels, lai tie būtu virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār piecdesmit vīriem; un citiem viņš liks, lai tie apartu un arī nopļautu viņa laukus, un vēl citiem, lai tie darina gan kara ieročus, gan ratu piederumus. 13 Un jūsu meitas viņš ņems, lai tās gatavotu ziedes, būtu par virējām un par cepējām. 14 Un jūsu labākos tīrumus, jūsu vīna dārzus un jūsu eļļas kokus viņš atņems jums un dos saviem kalpiem. 15 Arī no jūsu druvām un no jūsu vīna dārziem viņš ņems desmitās tiesas nodevu un to nodos saviem ierēdņiem un saviem kalpotājiem. 16 Viņš ņems arī jūsu kalpus un jūsu kalpones, un jūsu labākos jaunekļus, un jūsu ēzeļus, un ar tiem viņš veiks savus darbus. 17 No jūsu sīklopiem viņš ņems desmito tiesu, un jūs būsit viņam par kalpiem. 18 Un, kad jūs tanī dienā brēksit sava ķēniņa dēļ, ko jūs paši būsit sev izvēlējušies, tad Tas Kungs jums tanī dienā neatbildēs." 19 Bet tauta nevēlējās paklausīt Samuēla balsij, un tie sacīja: "Nē, lai tikai ķēniņš būtu pār mums! 20 Tad arī mēs būsim kā visas citas tautas, un mūsu ķēniņš pats spriedīs tiesu pār mums, un viņš pats izies mūsu priekšā karā, un viņš vadīs mūsu karus." 21 Un Samuēls dzirdēja visus tautas vārdus, un viņš tos darīja zināmus Tam Kungam. 22 Tad Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Paklausi viņu balsij un iecel tiem ķēniņu!" Tad Samuēls sacīja Israēla vīriem: "Ejiet ikviens savā pilsētā."
