The Lord Speaks to Samuel
1-2 Samuel served the Lord by helping Eli the priest, who was by that time almost blind. In those days, the Lord hardly ever spoke directly to people, and he did not appear to them in dreams very often. But one night, Eli was asleep in his room, 3 and Samuel was sleeping on a mat near the sacred chest in the Lord's house. They had not been asleep very long 4 when the Lord called out Samuel's name.
“Here I am!” Samuel answered. 5 Then he ran to Eli and said, “Here I am. What do you want?”
“I didn't call you,” Eli answered. “Go back to bed.”
Samuel went back.
6 Again the Lord called out Samuel's name. Samuel got up and went to Eli. “Here I am,” he said. “What do you want?”
Eli told him, “Son, I didn't call you. Go back to sleep.”
7 The Lord had not spoken to Samuel before, and Samuel did not recognize the voice. 8 When the Lord called out his name for the third time, Samuel went to Eli again and said, “Here I am. What do you want?”
Eli finally realized that it was the Lord who was speaking to Samuel. 9 So he said, “Go back and lie down! If someone speaks to you again, answer, ‘I'm listening, Lord. What do you want me to do?’ ”
Once again Samuel went back and lay down.
10 The Lord then stood beside Samuel and called out as he had done before, “Samuel! Samuel!”
“I'm listening,” Samuel answered. “What do you want me to do?”
11 The Lord said:
Samuel, I am going to do something in Israel that will shock everyone who hears about it! 12 I will punish Eli and his family, just as I promised. 13 He knew that his sons refused to respect me, and he let them get away with it, even though I said I would punish his family forever. 14 I warned Eli that sacrifices or offerings could never make things right! His family has done too many disgusting things.
15 The next morning, Samuel got up and opened the doors to the Lord's house. He was afraid to tell Eli what the Lord had said. 16 But Eli told him, “Samuel, my boy, come here!”
“Yes, sir!” Samuel answered.
17 Eli said, “What did God say to you? Tell me everything. I'll ask God to punish you terribly if you don't tell me every word he said!”
18 Samuel told Eli everything. Then Eli said, “He is the Lord, and he will do what's right.”
The Lord Helps Samuel
19 As Samuel grew up, the Lord helped him and made everything Samuel said come true. 20 From the town of Dan in the north to the town of Beersheba in the south, everyone in the country knew that Samuel was truly the Lord's prophet. 21 The Lord often appeared to Samuel at Shiloh and told him what to say.
1 Tā jauneklis Samuēls kalpoja Tam Kungam priestera Ēļa priekšā; un Tā Kunga atklāsme bija retums tanī laikā; un parādību bija maz. 2 Un notika tanīs dienās, ka Ēlis bija atgūlies savā guļasvietā, bet viņš nevarēja vairs redzēt, jo acis tam bija jau metušās tumšas. 3 Dieva gaismeklis vēl nebija izdzisis, un Samuēls gulēja Tā Kunga svētnīcā, tur, kur atradās Dieva šķirsts. 4 Tad Tas Kungs sauca Samuēlu, un tas sacīja: "Redzi, še es esmu!" 5 Un viņš aizskrēja pie Ēļa un sacīja: "Redzi, še es esmu, jo tu mani esi saucis." Bet tas sacīja: "Es neesmu tevi saucis; ej atpakaļ gulēt!" Un tas aizgāja un apgūlās. 6 Tad Tas Kungs atkal sauca: "Samuēl!" Un Samuēls cēlās un gāja pie Ēļa, un sacīja: "Redzi, še es esmu! Tu esi atkal mani saucis." Bet tas sacīja: "Es tevi neesmu saucis, mans dēls; ej atpakaļ gulēt!" 7 Bet Samuēls vēl nepazina To Kungu, jo Tā Kunga vārds vēl nebija viņam atklājies. 8 Tad Tas Kungs sauca trešo reizi: "Samuēl!" Atkal tas cēlās, gāja pie Ēļa un sacīja: "Še es esmu, jo tu esi mani saucis." Tad Ēlis noprata, ka Tas Kungs bija jaunekli saucis. 9 Un Ēlis sacīja Samuēlam: "Ej gulēt! Bet, ja notiek, ka tevi kāds sauc, tad saki: runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās!" Un Samuēls aizgāja un apgūlās savā guļasvietā. 10 Tad Tas Kungs nāca, nostājās un sauca kā iepriekšējās reizēs: "Samuēl! Samuēl!" Un Samuēls sacīja: "Runā, jo Tavs kalps klausās." 11 Un Tas Kungs sacīja Samuēlam: "Redzi, Es izdarīšu ko tādu Israēlā, ka visiem, kas vien to dzirdēs, abās ausīs skanēs. 12 Tanī dienā Es celšos pret Ēļa namu, un visu, ko vien Es esmu pasludinājis pret viņa namu, to Es izdarīšu; Es sākšu, un Es arī pabeigšu! 13 Jo Es esmu darījis zināmu, ka Es būšu soģis uz laiku laikiem viņa namam to pārkāpumu dēļ, par kuriem tas zināja, proti, viņa dēli bija tie, kas paši lika pār sevi nākt lāstam, bet viņš pats neko nav darījis, lai viņus šai lietā aizkavētu. 14 Un tādēļ Es, pie Sevis zvērēdams, esmu nolēmis par Ēļa namu, ka Ēļa nama noziegumu nevar nemūžam salīdzināt nedz ar kaujamiem, nedz ar ēdamiem upuriem." 15 Un Samuēls iekrita miegā līdz pat rītam; tad viņš atvēra Tā Kunga nama divkāršās durvis, un viņš bijās šo parādību atstāstīt Ēlim. 16 Tad Ēlis aicināja Samuēlu un sacīja: "Samuēl, mans dēls!" Un tas atsaucās: "Še es esmu!" 17 Un viņš sacīja: "Kas tā ir par vēsti, ko Viņš tev ir paziņojis? Neslēp to manā priekšā! Lai Dievs tev dara tā un vēl vairāk, ja tu kaut vienu vienīgu vārdu no visas tās vēsts no manis slēptu, ko Viņš ir tev darījis zināmu." 18 Tad Samuēls izstāstīja viņam visus dzirdētos vārdus un neko nenoklusēja viņa priekšā. Un Ēlis sacīja: "Viņš ir Tas Kungs, lai Viņš dara, ko Viņš pats redz labu esam." 19 Un Samuēls pieauga, un Tas Kungs bija ar viņu, un Tas Kungs neatstāja neko nepiepildītu no tā, ko Viņš bija pasludinājis. 20 Un viss Israēls, no Danas līdz Bēršebai, atzina, ka Samuēls ir Tā Kunga uzticīgais pravietis. 21 Un Tas Kungs arī vēl turpmāk atklājās Šīlo pilsētā, jo Tas Kungs tur atklājās Samuēlam caur Savu vārdu.
