1 but he thought to himself, “One of these days, Saul is going to kill me. The only way to escape from him is to go to Philistia. Then I'll be outside of Israel, and Saul will give up trying to catch me.”
2-3 David and his 600 men went across the border to stay in Gath with King Achish the son of Maoch. His men brought their families with them. David brought his wife Ahinoam whose hometown was Jezreel, and he also brought his wife Abigail who had been married to Nabal from Carmel. 4 When Saul found out that David had run off to Gath, he stopped trying to catch him.
5 One day, David was talking with Achish and said, “If you are happy with me, then let me live in one of the towns in the countryside. I'm not important enough to live here with you in the royal city.”
6 Achish gave David the town of Ziklag that same day, and Ziklag has belonged to the kings of Judah ever since.
7 David was in Philistia for a year and four months. 8 The Geshurites, the Girzites, and the Amalekites lived in the area from Telam to Shur and on as far as Egypt, and David often attacked their towns. 9 Whenever David and his men attacked a town, they took the sheep, cattle, donkeys, camels, and the clothing, and killed everyone who lived there.
After he returned from a raid, David always went to see Achish, 10 who would ask, “Where did you attack today?”
David would answer, “Oh, we attacked some desert town that belonged to the Judah tribe.” Sometimes David would say, “Oh, we attacked a town in the desert where the Jerahmeel clan lives” or “We attacked a town in the desert where the Kenites live.” 11 That's why David killed everyone in the towns he attacked. He thought, “If I let any of them live, they might come to Gath and tell what I've really been doing.”
David made these raids all the time he was in Philistia. 12 But Achish trusted David and thought, “David's people must be furious with him. From now on he will have to take orders from me.”
1 Un Dāvids pārdomāja savā sirdī: taču kādā dienā man pienāks gals no Saula rokas; nekas cits man neatliek kā steidzīgi glābties filistiešu zemē; tad Sauls mitēsies mani meklēt Israēla robežās, un tā es būšu izglābies no viņa rokas. 2 Tad Dāvids cēlās un pārgāja pāri ar seši simti vīriem, kuri bija pie viņa, pie Ahiša, Maoha dēla, Gātas ķēniņa. 3 Un Dāvids dzīvoja ar saviem vīriem Gātā pie ķēniņa Ahiša, ikviens ar savu namu, un Dāvids ar savām abām sievām, jezreēlieti Ahinoāmu un Abigailu, Nābala atraitni no Karmela. 4 Kad Sauls saņēma ziņu, ka Dāvids aizbēdzis uz Gātu, tad viņš to vairs nemeklēja. 5 Un Dāvids sacīja Ahišam: "Ja es esmu labvēlību atradis tavās acīs, tad dod man vietu kādā no lauku pilsētām, ka es tur varētu dzīvot; jo kādēļ gan tavam kalpam būtu jādzīvo ķēniņa pilsētā kopā ar tevi?" 6 Tad Ahišs viņam tanī pašā dienā iedeva Ciklagu. Tāpēc Ciklaga pieder Jūdas ķēniņiem līdz šai dienai. 7 Un tas laiks, ko Dāvids pavadīja, dzīvodams filistiešu zemē, bija gads un četri mēneši. 8 Un Dāvids devās ar saviem vīriem sirojumos, un viņš uzbruka gešūriešiem un amalekiešiem, jo tie kopš seniem laikiem bija šīs zemes iedzīvotāji līdz pat Šuras pievārtei un līdz Ēģiptei. 9 Un Dāvids izpostīja visu zemi un neatstāja dzīvu nevienu vīru un nevienu sievu, un laupīja sīklopus, vēršus, ēzeļus, kamieļus un drēbes; pēc tam viņš griezās atpakaļ pie Ahiša. 10 Un Ahišs tam jautāja: "Kur jūs bijāt šoreiz ielauzušies?" Tad Dāvids atbildēja: "Jūdas, jerahmeliešu un keniešu zemēs Negebā, kā nu kuru reizi gadījās." 11 Bet Dāvids neatstāja nedz vīrus, nedz sievas pie dzīvības, neļaudams nevienam nākt uz Gātu, jo viņš domāja: lai tie nenes vēstis pret mums, sacīdami: tā un tā Dāvids mums ir darījis, tāda un tāda ir bijusi viņa rīcība. Un tā viņš darīja visu to laiku, kamēr viņš dzīvoja filistiešu zemē. 12 Un Ahišs uzticējās Dāvidam un domāja: viņš ir kaut ko ļoti nepatīkamu izdarījis savā tautā Israēlā; un tādēļ viņš būs mans kalps uz mūžīgiem laikiem.
