The Lord Appears to Solomon Again
(2 Chronicles 7.11-22)1 The Lord's temple and Solomon's palace were now finished, and Solomon had built everything he wanted. 2 Some time later the Lord appeared to him again in a dream, just as he had done at Gibeon. 3 The Lord said:
I heard your prayer and what you asked me to do. This temple you have built is where I will be worshiped forever. It belongs to me, and I will never stop watching over it.
4 You must obey me, as your father David did, and be honest and fair. Obey my laws and teachings, 5 and I will keep my promise to David that someone from your family will always be king of Israel.
6 But if you or any of your descendants disobey my commands or start worshiping foreign gods, 7 I will no longer let my people Israel live in this land I gave them. I will desert this temple where I said I would be worshiped. Then people everywhere will think this nation is only a joke and will make fun of it. 8 This temple will become a pile of rocks! Everyone who walks by will be shocked, and they will ask, “Why did the Lord do such a terrible thing to his people and to this temple?” 9 Then they will answer, “We know why the Lord did this. The people of Israel rejected the Lord their God, who rescued their ancestors from Egypt, and they started worshiping other gods.”
Other Things Solomon Did
(2 Chronicles 8.1-18)10 It took 20 years for the Lord's temple and Solomon's palace to be built. 11 Later, Solomon gave King Hiram of Tyre 20 towns in the region of Galilee to repay him for the cedar, pine, and gold he had given Solomon.
12 When Hiram went to see the towns, he did not like them. 13 He said, “Solomon, my friend, are these the kind of towns you want to give me?” So Hiram called the region Cabul because he thought it was worthless. 14 He sent Solomon only five tons of gold in return.
15 After Solomon's workers had finished the temple and the palace, he ordered them to fill in the land on the east side of Jerusalem, to build a wall around the city, and to rebuild the towns of Hazor, Megiddo, and Gezer.
16 Earlier, the king of Egypt had captured the town of Gezer; he burned it to the ground and killed the Canaanite people living there. Then he gave it to his daughter as a wedding present when she married Solomon. 17 So Solomon had the town rebuilt.
Solomon ordered his workers to rebuild Lower Beth-Horon, 18 Baalath, and Tamar in the desert of Judah. 19 They also built towns where he could keep his supplies and his chariots and horses. Solomon ordered them to build whatever he wanted in Jerusalem, Lebanon, and anywhere in his kingdom.
20-22 Solomon did not force the Israelites to do his work. They were his soldiers, officials, leaders, commanders, chariot captains, and chariot drivers. But he did make slaves of the Amorites, Hittites, Perizzites, Hivites, and Jebusites who were living in Israel. These were the descendants of those foreigners the Israelites could not destroy, and they remained Israel's slaves.
23 Solomon appointed 550 officers to be in charge of his workers and to watch over his building projects.
24 Solomon's wife, the daughter of the king of Egypt, moved from the older part of Jerusalem to her new palace. Then Solomon had the land on the east side of Jerusalem filled in.
25 Three times a year, Solomon burned incense and offered sacrifices to the Lord on the altar he had built.
Solomon had now finished building the Lord's temple.
26 He also had a lot of ships at Ezion-Geber, a town in Edom near Eloth on the Red Sea. 27-28 King Hiram let some of his experienced sailors go to the country of Ophir with Solomon's own sailors, and they brought back about 14 tons of gold for Solomon.
1 Kad Salamans bija pabeidzis celt Tā Kunga namu un ķēniņa namu, un itin visu, kas tam patika un ko tas bija nodomājis uzcelt, 2 tad Tas Kungs parādījās Salamanam vēl otru reizi, kā Viņš tam bija Gibeonā parādījies. 3 Un Tas Kungs sacīja viņam: "Es esmu dzirdējis tavas lūgšanas un arī tavas sauksmes, ar kādām tu žēlastību esi izlūdzies no Manis. Es esmu šo namu svētījis, kādu tu esi uzcēlis, lai Mans Vārds tanī mājotu mūžīgi un lai Manas acis un Mana sirds pie tā saistītos mūžīgi. 4 Bet tu pats, ja vien tu staigāsi Manos ceļos, tāpat kā tavs tēvs Dāvids ir staigājis, ar sirds vientiesību un ar taisnu prātu pildīdams visu, kā Es tev to esmu pavēlējis: lai tu turi Manus likumus un Manas tiesas, - 5 tad Es uzcelšu tavas valdības troni pār Israēlu uz mūžīgiem laikiem, kā Es tavam tēvam Dāvidam biju apsolījis: neviens vīrs tev netiks atrauts no Israēla troņa. 6 Bet, ja tu nogriezīsies un Man nesekosi, vai nu tu pats, vai arī tavi bērni, un jūs neturēsit Manus baušļus un Manus likumus, kurus Es jums esmu cēlis priekšā, un jūs paši staigāsit un kalposit citiem dieviem, uz sava vaiga mezdamies to priekšā zemē, 7 tad Es izdeldēšu Israēlu no tās zemes, kuru Es tiem esmu devis, un namu, ko Es Savam Vārdam esmu svētījis, Es atmetīšu no Sava vaiga. Un Israēls būs par nievu vārdu un apsmieklu visām tautām. 8 Un šis nams, kas bija tik augsts, būs tāds, par ko katrs garāmgājējs vīpsnās un sacīs: kādēļ gan Tas Kungs tā ir darījis šai zemei un šim namam? 9 Un tad tiem atbildēs: tādēļ, ka viņi atstāja savu Dievu, kas viņus izveda no Ēģiptes zemes, un stipri pieķērās citiem dieviem, pielūdza tos un kalpoja tiem - tādēļ Tas Kungs pār viņiem ir licis nākt šai nelaimei." 10 Un notika, pēc divdesmit gadiem, kad Salamans bija pabeidzis celt šos divi namus - Tā Kunga namu un ķēniņa namu - 11 un kad Tiras ķēniņš Hīrāms bija Salamanu apgādājis ar ciedru kokiem un ar ciprešu kokiem, un ar zeltu, un ar visu, ko vien viņš bija vēlējies, - tad Salamans deva Hīrāmam divdesmit pilsētas Galilejas zemē. 12 Un Hīrāms devās ceļā no Tiras apskatīt tās pilsētas, kuras Salamans viņam bija devis, bet tās nepatika viņa acīm, 13 un viņš sacīja: "Kas tad tās par pilsētām, kuras tu, mans brāli, man esi devis?" Un tās nosauca par Kabulas zemi, līdz pat šai dienai. 14 Un Hīrāms bija ķēniņam nosūtījis simts divdesmit talentus zelta. 15 Bet lieta ar darba klausību, ko ķēniņš Salamans bija uzlicis, lai uzceltu Tā Kunga namu un pats savu namu, Millas pili un Jeruzālemes mūrus, kā arī Hacoru, Megidu un Gezeru, ir šāda: 16 faraons, Ēģiptes ķēniņš, bija devies uzbrukumā, ieņēmis Gezeru un nodedzinājis to. Viņš bija arī nokāvis kānaāniešus, kas pilsētā dzīvoja. Un pēc tam viņš to bija devis pūrā savai meitai, kas bija kļuvusi Salamana sieva. 17 Bet Salamans uzcēla atkal Gezeru, tāpat arī lejas Bet-Horonu, 18 viņš uzcēla klajumā Baalatu un Tamāru, 19 kā arī visas pilsētas ar noliktavām, kādas bija Salamanam, un arī kara ratu novietņu pilsētas un jātnieku novietošanas pilsētas, un visu, ko vien vēl Salamans bija iedomājies uzcelt vai nu Jeruzālemē, vai Libanonā, vai viņa pārvaldītajā zemē. 20 Tad nu visiem, kas bija atlikušies no amoriešiem, hetiešiem, ferisiešiem, hīviešiem un jebusiešiem, kas nebija no Israēla bērnu vidus, 21 un bērniem, kuri šiem palicējiem bija palikuši tanī zemē un kurus israēlieši nebija varējuši pilnīgi iznīcināt, - tiem Salamans uzlika darba klausību, līdz pat šai dienai. 22 Bet no Israēla bērniem Salamans nevienu nepadarīja par vergu, jo tie bija karavīri, bija viņa kalpotāji, viņa lielkungi, viņa virsnieki, viņa kara ratu virsnieki un jātnieki. 23 Pārraugu vien, kas Salamanam bija izraudzīti darbu pārraudzībai, bija pieci simti piecdesmit, tie uzraudzīja ļaudis, kas darbu darīja. 24 Arī faraona meita pārcēlās no Dāvida pilsētas pati uz savu namu, kuru viņai bija uzcēlis Salamans. Tad viņš uzcēla arī Millu. 25 Un trīs reizes gadā Salamans nesa dedzināmos upurus un kaujamos pateicības upurus uz tā altāra, kuru viņš bija uzcēlis Tam Kungam, turpat arī kvēpinādams Tā Kunga priekšā. Un viņš pabeidza šo namu. 26 Un Eceon-Geberā ķēniņš Salamans taisīja kuģus. Šī vieta atrodas pie Ēlatas, Edoma zemē, pie Niedru jūras krastiem. 27 Bet Hīrāms sūtīja kuģu apkalpei savus kalpus kuģiniekus, jūras pazinējus, kas darbojās kopā ar Salamana kalpiem. 28 Un tie devās pāri uz Ofīru, un tie atveda no turienes zeltu, četri simti divdesmit talentu. Un tie tos atveda ķēniņam Salamanam.
