The Queen of Sheba Visits Solomon
(2 Chronicles 9.1-12)1 The Queen of Sheba heard how famous Solomon was, so she went to Jerusalem to test him with difficult questions. 2 She took along several of her officials, and she loaded her camels with gifts of spices, jewels, and gold. When she arrived, she and Solomon talked about everything she could think of. 3 He answered every question, no matter how difficult it was.
4-5 The Queen was amazed at Solomon's wisdom. She was breathless when she saw his palace, the food on his table, his officials, his servants in their uniforms, the people who served his food, and the sacrifices he offered at the Lord's temple. 6 She said:
Solomon, in my own country I had heard about your wisdom and all you've done. 7 But I didn't believe it until I saw it with my own eyes! And there's so much I didn't hear about. You are wiser and richer than I was told. 8 Your wives and officials are lucky to be here where they can listen to the wise things you say.
9 I praise the Lord your God. He is pleased with you and has made you king of Israel. The Lord has always loved Israel, so he has given them a king who will rule fairly and honestly.
10 The Queen of Sheba gave Solomon more than four tons of gold, many jewels, and more spices than anyone had ever brought into Israel.
11-13 In return, Solomon gave her the gifts he would have given any other ruler, but he also gave her everything else she wanted. Then she and her officials went back to their own country.
Solomon's Wealth
(2 Chronicles 9.13-28)King Hiram's ships brought gold, juniper wood, and jewels from the country of Ophir. Solomon used the wood to make steps for the temple and palace, and harps and other stringed instruments for the musicians. It was the best juniper wood anyone in Israel had ever seen.
14 Solomon received almost 23 tons of gold a year. 15 The merchants and traders, as well as the kings of Arabia and rulers from Israel, also gave him gold.
16 Solomon made 200 gold shields and used almost seven kilograms of gold for each one. 17 He also made 300 smaller gold shields, using almost two kilograms for each one, and he put the shields in his palace in Forest Hall.
18 His throne was made of ivory and covered with pure gold. 19-20 The back of the throne was rounded at the top, and it had armrests on each side. There was a statue of a lion on both sides of the throne, and there was a statue of a lion at both ends of each of the six steps leading up to the throne. No other throne in the world was like Solomon's.
21 Since silver was almost worthless in those days, everything was made of gold, even the cups and dishes used in Forest Hall.
22 Solomon had a lot of seagoing ships. Every three years he sent them out with Hiram's ships to bring back gold, silver, and ivory, as well as monkeys and peacocks.
23 He was the richest and wisest king in the world. 24 People from every nation wanted to hear the wisdom God had given him. 25 Year after year people came and brought gifts of silver and gold, as well as clothes, weapons, spices, horses, or mules.
26 Solomon had 1,400 chariots and 12,000 horses that he kept in Jerusalem and other towns.
27 While he was king, there was silver everywhere in Jerusalem, and cedar was as common as ordinary sycamore trees in the foothills.
28-29 Solomon's merchants bought his horses and chariots in the regions of Musri and Kue. They paid 600 pieces of silver for a chariot and 150 pieces of silver for a horse. They also sold horses and chariots to the Hittite and Syrian kings.
1 Un, kad Sābas ķēniņiene dzirdēja Salamana slavu, kas tam radās Tā Kunga Vārdam uzceltā nama dēļ, tad tā nāca viņu pārbaudīt ar mīklām. 2 Un viņa nonāca Jeruzālemē ar ļoti daudziem pavadoņiem, ar kamieļiem, kas nesa balzamu un ļoti daudz zelta un dārgakmeņu. Un viņa nāca pie Salamana un sacīja viņam itin visu, kas viņai bija uz sirds. 3 Un Salamans atbildēja uz visiem viņas jautājumiem; ķēniņam nebija nekā apslēpta, ko viņš tai nebūtu izskaidrojis. 4 Un Sābas ķēniņiene skatīja gan visu Salamana gudrību, gan arī namu, ko viņš bija uzcēlis, 5 un viņa ēdienus uz viņa galda un viņa kalpu mītnes, un viņa kalpotāju stāju un viņu tērpus, arī dzērienu pasniegšanas veidu un viņa dedzināmos upurus, kādus viņš upurēja Tā Kunga namā, un viņai aiz izbrīna aizrāvās elpa. 6 Un viņa sacīja ķēniņam: "Patiess bija tas vārds, kādu es savā zemē dzirdēju gan par taviem darbiem, gan par tavu gudrību. 7 Tomēr es šim vārdam tikmēr negribēju ticēt, tiekāms es pati nācu un apskatīju savām acīm. Un arī pusi vēl es nezināju: tava gudrība un labklājība pārsniedz visu, ko biju dzirdējusi. 8 Svētīgi ir tavi vīri, un svētīgi ir tavi kalpotāji, kas ik dienas stāv tavā priekšā, tie, kuri dzird tavu gudrību. 9 Lai slavēts ir Tas Kungs, tavs Dievs, kam labpaticies tevi uzcelt uz Israēla troņa Savas mūžīgās mīlestības dēļ pret Israēlu un kas tevi cēlis par ķēniņu, lai tu darītu tiesu un taisnību." 10 Un viņa iedeva ķēniņam simts divdesmit talentus zelta un balzamu lielā vairumā, un dārgakmeņus. Neviens tik daudz balzama nekad vairs neatnesa, cik Sābas ķēniņiene bija iedevusi Salamanam. 11 Un arī Hīrāma kuģi, kas no Ofīras atveda zeltu, atveda no Ofīras lielos daudzumos sarkankoku un dārgus akmeņus. 12 Un ķēniņš no sarkankoka lika darināt margas Tā Kunga namam, kā arī cītaras un arfas dziedoņiem. Un tādi sarkankoki nekad vairs netika atvesti un netika redzēti līdz pat šai dienai. 13 Bet ķēniņš Salamans deva Sābas ķēniņienei visu, kas tai patika, ko viņa no tā izlūdzās, neskaitot to, kas no paša ķēniņa Salamana rokas tai jau bija ticis dots. Tad viņa ar saviem kalpiem devās atpakaļ un atgriezās savā zemē. 14 Bet zelta svars, kāds ķēniņam Salamanam ienāca gadā, bija seši simti sešdesmit seši talenti zelta, 15 neskaitot ienākumus no tirgotājiem un veikalniekiem un no visiem Arābijas ķēniņiem, un no zemes pārvaldniekiem. 16 Un ķēniņš Salamans lika taisīt divi simti vairogu no plāni izkalta zelta; seši simti zelta gabalu viņš deva katram vairogam. 17 Arī trīs simti mazo vairogu tika darināti no kalta zelta. Trīs simti zelta gabalu viņš deva vienam mazajam vairogam. Un ķēniņš tos novietoja Libanona ciedru namā. 18 Un ķēniņš darināja lielu troni no ziloņkaula, un viņš to pārvilka ar tīru zeltu. 19 Šim tronim bija seši pakāpieni, tā muguras atbalsta augšējā daļa bija apaļa, bet abos sānos bija roku atbalsti; un divi lauvas bija līdzās šiem atbalstiem. 20 Bet divpadsmit lauvas bija uz sešiem pakāpieniem abējās pusēs. Nekas tāds neviena ķēniņa valstī nekad nebija darināts. 21 Un arī visi ķēniņa Salamana dzeramie trauki bija no zelta un tāpat arī visi Libanona ciedru nama trauki bija no tīra zelta. Tur nebija nedz sudraba, nedz vara, jo Salamana laikā to ne par ko neturēja. 22 Un ķēniņam bija Taršišas kuģi, kas devās jūrā līdzās Hīrāma kuģu vienībai. Šie Taršišas kuģi reizi trijos gados atgriezās atpakaļ, tad tie atveda zeltu, sudrabu un ziloņkaulu, mērkaķus un pāvus. 23 Un ķēniņš Salamans kļuva visvarenākais visu zemju ķēniņu starpā turībā un gudrībā. 24 Un visa pasaule meklēja Salamana vaigu, lai dzirdētu viņa gudrību, kādu Dievs tam bija licis sirdī. 25 Un tie katrs atnesa savu dāvanu: sudraba rīkus un zelta traukus, un drānas, mirres un balzamu, zirgus un mūļus. Tā tas notika katru gadu. 26 Un Salamans savāca vienkopus kara ratus un jātniekus, un viņam bija tūkstotis četri simti kara ratu un divpadsmit tūkstoši jātnieku, un viņš tos novietoja kara ratu pilsētās un pie ķēniņa Jeruzālemē. 27 Un darīja ķēniņš, ka sudraba Jeruzālemē bija tik daudz kā akmeņu un ciedru koku kā vīģes koku ielejās. 28 Un Salamans ieveda zirgus gan no Ēģiptes, gan no Koas. Ķēniņa uzpircēji tos saņēma no Koas par cietu cenu. 29 Un tie ieveda no Ēģiptes kara ratus par seši simti sudraba seķeļiem, bet vienu zirgu par simts piecdesmit. Un tāpat ar viņu starpniecību tos piegādāja visiem hetiešu ķēniņiem un Aramas ķēniņiem.
