Dziesmu dziesma 1

Grāmata ar nosaukumu “Dziesmu dziesma” sastāv no mīlas dzejas. Puisis un meitene viens otram dzied un viņiem pretī dzied skatītāji.

Grāmatas nosaukums

Dziesmu dziesma ir burtisks tulkojums ebreju nosaukumam Šir haširim. Šis izteiciens faktiski nozīmē “Visskaistākā dziesma”, un tas ir atspoguļots vācu nosaukumā Das Hohelied, ko Luters izvēlējās savā Bībeles tulkojumā.

Tēmas

Domājams, ka šajā grāmatā iekļautās mīlas dziesmas sākotnēji tika dziedātas kāzās. Tās atspoguļo ideālo mīlestību starp vīrieti un sievieti.

Puisis un meitene dzied it kā viens otram. Tie ilgojas viens pēc otra, satiek viens otru un tēlainā valodā apdzied viens otra skaistumu.

Raksturojums

Šajā grāmatā atrodas liriska dzeja ar spēcīgu emocionālo nokrāsu. Ebreju valodā, kurā tā sarakstīta, tai ir skaisti skaņu salikumi un daudz neparastu vārdu, kuri nav sastopami nekur citur Bībelē.

Atrašanās vieta Bībelē

Daudzos Bībeles izdevumos grāmata “Dziesmu dziesma” atrodas pie dzejas grāmatām pēc grāmatas “Mācītājs”, Ījaba un Psalmu grāmatas.

Ebreju Bībelē grāmata “Dziesmu dziesma” ir iekļauta tā sauktajos piecos ruļļos (Megillot – ebr. val.), kas pieder pie Rakstiem. Ebreju tradīcijā šī grāmata tika lasīta Pashas svētku laikā.

Vai Dziesmu dziesma ir alegorija?

Šī grāmata tradicionāli tiek interpretēta kā alegorija. Ebreju tradīcijā vīrieti uzskata par Dieva tēlu, bet sievieti – par Israēla tēlu. Kristīgajā skaidrojumā Dziesmu dziesma tiek lasīta kā teksts par Kristu un viņa Baznīcu vai par Dieva un cilvēku attiecībām.

Kopš 18. gs. šo grāmatu sāka uzskatīt par mīlas dzeju. Uzmanību pievērš teksta īpašā poētiskā un literārā kvalitāte, kas šobrīd ir atzīta par tipisku iezīmi Mezopotāmijas un Ēģiptes mīlas dzejai.

Dziesmu dziesma: uzbūve

Poētiskās dzejas vienības sastāv no dažādu cilvēku dialogiem. Kaut arī runātāji tekstā nav skaidri nosaukti, Bībeles jaunajā tulkojumā tie ir identificēti kā līgavainis, līgava un koris. 

Uz jautājumu, vai grāmata ir vienots veselums, ir grūti atbildēt.

Izkārtojums, pamatojoties uz dažādajiem dziedātājiem

Vīrietis un sieviete no sirds mīl viens otru. Viņi satiekas un izdzied viens otra skaistumu izteiksmīgā valodā, kurā liela loma ir dabai. Sieviete dzied par to, kas viņu mīlestību apdraud. Atbildes kora formā sniedz sievietes brāļi vai sieviešu grupa.

Balstoties uz dažādajiem dziedātājiem, Dziesmu dziesmu var iedalīt septiņās lielākās daļās:

1. Dziesmu dziesma 1:2–2:7;
2. Dziesmu dziesma 2:8–3:5;
3. Dziesmu dziesma 3:6–5:1;
4. Dziesmu dziesma 5:2–6:3;
5. Dziesmu dziesma 6:4–7:6;
6. Dziesmu dziesma 7:7–8:4;
7. Dziesmu dziesma 8:5–14.

Izkārtojums, pamatojoties uz tēmām

Alternatīva iespēja ir sadalīt grāmatu piecās galvenajās daļās, pamatojoties uz tēmām, kuras tajā atkārtojas:

1. Dziesmu dziesma 1:1–14: iepazīšanās ar grāmatas varoņiem ievada perikopē.
2. Dziesmu dziesma 1:15–4:1: pirmā tekstuālā vienība sākas un beidzas ar refrēniem par skaistumu (Dziesmu dziesma 1:15 un Dziesmu dziesma 4:1). Laimīgie mīlētāji dodas dabas pasaulē (skatīt, piemēram, Dziesmu dziesma 1:16–2:3 un Dziesmu dziesma 2:8–13). Taču laiku pa laikam viņi pazaudē viens otru (skatīt, piemēram, Dziesmu dziesma 2:5 un Dziesmu dziesma 3:1–3).
3. Dziesmu dziesma 4:1–6:7: otrā tekstuālā vienība sākas un beidzas ar refrēniem par skaistumu (Dziesmu dziesma 4:1–3 un Dziesmu dziesma 6:5–7). Intensīvāk atkārtojas viens otram pretnostatīti prieka un trauksmaina apjukuma motīvi.
4. Dziesmu dziesma 6:8–8:7: pēdējās lielākās tekstuālās vienības sākumā un beigās rodas jautājums: “Kas viņa ir?” (Dziesmu dziesma 6:10 un Dziesmu dziesma 8:5. Pirms šā pirmā jautājuma par personu izskan rūpīgi izveidota slavas dziesma līgavas skaistumam (Dziesmu dziesma 6:8–9, bet otrajam jautājumam seko rindiņas, kas atsaucas uz auglību (Dziesmu dziesma 8:5). Visa šī vienība kopumā beidzas ar apgalvojumu par gudrību (Dziesmu dziesma 8:6–7), kurā dots kopsavilkums attiecībās pastāvošajam kontrastam starp prieku un traģēdiju.
5. Dziesmu dziesma 8:8–14: noslēguma pantos ir atsauce uz šīs sievietes mīļoto, viņas brāļiem un pat uz Sālamanu. Šie pēdējie panti galvenokārt ir oda sievietei.

Dziesmu dziesma: sarakstīšanas laiks

Ir grūti atbildēt uz jautājumu, kurā laika posma ir tapusi Dziesmu dziesma. Droši vien tā netika uzrakstīta kā viens nepārtraukts dzejolis, bet neatkarīgi vienu no otras sarakstīja mazākas vienības un vēlāk tās apkopoja vienā grāmatā. 

Tradicionālais uzskats par sarakstīšanas laiku

Tradicionāli šī grāmata tiek piedēvēta ķēniņam Sālamanam, un tāpēc to datē ar 10. gs. pirms Kristus.

Mūsdienu uzskats par sarakstīšanas laiku

Salīdzinošie valodu pētījumi skaidri parāda, ka Dziesmu dziesmu nevarēja uzrakstīt pirms Bābeles trimdas, kas ilga 500.–400. g. pirms Kristus. Daži pētnieki tajā saskata grieķu ganu dziesmu ietekmi. Iespējams, ka Dziesmu dziesmas uzrakstīšanas laiks varētu būt 3. gs. sākums pirms Kristus – hellēnisma perioda sākumā.

Grāmatas “Dziesmu dziesma” sarakstīšanas laiks un autors ir temati, kas joprojām tiek apspriesti. Iespējams, ka šajā grāmatā ir pārstrādāti senas dzejas fragmenti, kā tas varētu šķist no Tirzas, senās israēliešu ķēniņu pilsētas, pieminēšanas.