Vēstījums par Damasku
1 Vēstījums par Damasku.
Redzi, Damaska vairs nebūs pilsēta,
tā kļūs par drupu kaudzi!
2 Pamestas Aroēras pilsētas,
tās tiks ganāmpulkiem –
tie tur gulšņās, un neviens tos nepadzīs!
3 Efraima nocietinājumi būs pagalam,
un Damaskas ķēnišķība,
un Arāma atlikums –
tie būs kā Israēla dēlu gods! –
saka Pulku Kungs.
4 “Tajā dienā būs tā –
izsīks Jēkaba godība,
un izdils viņa miesas tauki!
5 Tad būs itin kā pļāvējam,
vācot vēl nenobriedušu labību
un rokām izberžot graudus,
itin kā vārpas lasot Refāiešu ielejā!
6 Kad kratīs olīvkoku,
tad atstās paliekam
divas trīs olīvas pašā galotnē,
četras piecas visaugstākajos zaros!”
saka Kungs, Israēla Dievs.
7 Tajā dienā raudzīsies cilvēks uz savu Radītāju
un viņa acis uz Israēla svētumu lūkosies!
8 Vairs neskatīsies uz altāriem,
kas paša rokām taisīti,
uz to, kas paša pirkstiem darināts, nepavērsies –
ne uz ašērām, ne uz saules stabiem!
9 Tajā dienā viņa varenās pilsētas
kļūs par mežājiem un skrajumiem,
tās tie pametīs Israēla dēlu dēļ,
tās kļūs par izpostījumu!
10 Jo tu aizmirsi savas glābšanas Dievu,
sava spēka klinti tu neatcerējies,
tādēļ – kaut stādīji tīkamus stādus,
sadīga sveši dzinumi!
11 Todien, kad stādīji, gan iežogoji,
no rīta sēji un kopi tos –
bet raža ir prom sāpju dienā,
kad nāks smaga sērga!
12 Vai! – Ļaužu pulks jau dārd šurp,
kā ūdeņi krāc, tie dimd,
un tautu troksnis
kā vareni ūdeņi krāc!
13 Tautas kā daudzi ūdeņi krāc,
gan viņš tās atsviedīs atpakaļ,
padzīs tālu projām –
kā vēja dzenātas pelavas
kalnos, vēja virpuļa dzītas!
14 Pret vakaru, redzi, jau briesmas!
Pirms nāk rīts, viņa vairs nebūs!
Tā ir mūsu laupītāja daļa,
tā kritusi tam, kas mūs aplaupa!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
