Veltās cerības uz Ēģiptes palīdzību
1 Vai! tiem, kas dodas uz Ēģipti pēc palīga,
kas uz zirgiem paļaujas!
Viņi paļaujas uz kararatiem, jo to daudz,
un uz jātniekiem, jo tie varen stipri!
Uz Israēla Svēto tie neraugās,
un Kungu tie nemeklē!
2 Bet arī viņam gudrības gana,
viņš nesīs nelaimi,
savus vārdus viņš neatsauks –
viņš celsies pret ļaundaru namu
un tiem, kas nekrietnajiem palīdz!
3 Ēģiptieši ir cilvēki, nevis dievi,
un viņu zirgi ir miesa, ne gars –
Kungs jau izstiepis savu zobenu,
kad klupinās palīgu,
tad kritīs ir tas, kam šis palīdzējis, –
visi ies bojā!
4 Jo Kungs man teica tā:
“Kā lauva ņurd
vai lauva jaunulis pie laupījuma,
kaut klaigā uz viņu viss ganu pulks –
no klaigām tas nebīstas,
no pūļa vis netrūkstas!
Tā nāks lejā Pulku Kungs
cīnīties Ciānas kalna virsotnē!
5 Kā putni, kas laidelējas,
tā Pulku Kungs sargās Jeruzālemi,
sargās un izglābs,
saudzēs un paglābs!
6 Atgriezieties pie viņa, no kura esat galīgi atkrituši, Israēla dēli! 7 Tajā dienā jūs visi atmetīsiet savus sudraba dievekļus un savus zelta dievekļus, ko savām rokām par grēku darinājuši!
8 Asīrija nekritīs no vīra zobena,
nedz cilvēka zobens to aprīs –
tomēr tie bēgs no zobena
un tās jaunekļus aizdzīs klaušās!
9 Tās klints šausmās sagrūs,
augstmaņi bīsies no karoga,”
saka Kungs,
kam Ciānā liesmu kvēle
un kam Jeruzālemē krāsns!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
