Vēstījums par Efraima patvaļību
1 Vai! Efraima dzērāju lepnības vainagam
un viņa godības krāšņuma vītušajam ziedam,
kas galvā leknās ielejas vīna skurbušiem!
2 Redzi, Kungam ir kas stiprs un varens:
kā krusas vētra, kā plēsējs negaiss,
kā strauju ūdeņu vētra, kas pārplūst, –
ar roku viņš tos noliks pie zemes!
3 Ar kājām mīdīs
Efraima dzērāju lepnuma vainagu!
4 Viņa godības krāšņā greznuma vītušais zieds,
kas galvā leknās ielejas dzērājiem,
kļūs kā pirmās ražas vīģe vasaras sākumā,
kas vien redzēs, pamanīs to –
kā rokā, tā aprīs to!
5 Tajā dienā Pulku Kungs
būs lepnuma vainags un krāšņa galvasrota
savas tautas atlikumam.
6 Un taisnības gars tiem,
kas sēž tiesā,
un varenums tiem,
kas vārtos aptur naidnieku.
7 Bet arī tie grīļojas vīnā,
no stipra dzēriena zvārojas,
gan priesteris, gan pravietis no stiprā grīļojas,
vīna tie apdulluši,
no stiprā tie zvārojas,
šļupst redzējumus,
muld spriedumus!
8 It visi galdi vēmekļu pilni,
piegānīts, ka vairs nav vietas!
9 Kam lai viņš ierāda zināšanu,
kam lai viņš skaidro vēsti,
vai tiem, kas atņemti no mātes piena,
kas tikko no krūts atrauti –
10 soli tur, soli šur,
soli tur, soli šur,
teci nu, teci nu,
drīz šurp, drīz turp?!
11 Nē taču! –
ar stingrām lūpām un svešu mēli
viņš runās uz šo tautu!
12 Viņš jau tiem teica:
“Te ir miera vieta,
lai atpūšas nogurušais,
šeit ir rimta vieta,” –
bet tie dzirdēt vis negribēja!
13 Tāds būs tiem Kunga vārds:
“Soli tur, soli šur,
soli tur, soli šur,
teci nu, teci nu,
drīz šurp, drīz turp!” –
lai tie staigā un atpakaļ klūp,
lai tiek satriekti, notverti, sagrābti!
14 Tādēļ klausieties Kunga vārdus, jūs, paļātāji,
kas valdāt pār šo tautu Jeruzālemē!
15 Tādēļ, ka jūs teicāt:
“Mēs derību noslēguši
ar nāvi un šeolu arīdzan –
kad plūdu uzplūdi pāri nāks,
mūs jau tie neķers,
jo meli ir mūsu patvērums
un viltus mums paslēptuve!”
16 Tādēļ tā saka Kungs Dievs:
“Redzi, es likšu Ciānā pamata akmeni,
raudzes akmeni,
dārgu stūrakmeni,
pamatu pamatu –
kas tic, tas netrūksies!
17 Tiesu es likšu par savu mēru
un taisnību par atsvaru –
tad krusa noraus meļu pajumti
un paslēptuvi aizskalos ūdeņi!”
18 Jūsu derība ar nāvi tiks apklāta,
jūsu līgums ar šeolu nebūs spēkā,
plūdi pārņems, iedami pāri,
tie jūs aizslaucīs!
19 Kad tie jums ies pāri, tie pārņems jūs,
ik rītu gāzīsies pāri, dienu un nakti –
būs tikai šaušalas, lai jūs saprastu vēsti!
20 Par īsu gulta – ne izstiepties,
par šauru sega – ne ietīties!
21 Jo Kungs celsies Peracīma kalnā,
tas trīcēs kā Gibeonas ieleja –
lai darītu savu darāmo,
svešs viņa darāmais,
lai savu darbu paveiktu,
svešatns viņam darbs!
22 Tālab nepaļājiet,
ka jūsu važas netop vēl stingrākas,
es dzirdēju: iznīcība jau lemta –
no Kunga, Pulku Kunga, tā nāks pār visu zemi!
23 Klausieties un sadzirdiet manu balsi,
uzklausiet un ieklausieties manis sacītajā –
24 vai visu laiku arājs ars sējas lauku,
ars tik un ecēs zemi?
25 Kad lauks būs līdzens,
vai viņš nekaisīs tur dilles un nesēs ķimenes?
Vai nesviedīs kviešus rindās un miežus, kur pienākas,
vai neapkaplēs malu?
26 Tiešām, viņam tā noteikts,
tā Dievs viņu izrīkojis!
27 Ne jau uz klona kuļ dilles,
nedz vērša ratu pār ķimenēm laiž –
dilles izsit ar nūju
un ķimenes ar mietu!
28 Labību nemaļ klonā,
to nedauza par ilgu –
kultin to pārkuļ,
ar spēku iet pāri vērša rats,
bet pavisam to nesamaļ!
29 Arī tas nāk no Pulku Kunga –
viņš ir brīnišķīgs padomā,
varens saprātā!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
