Holoferns – soda ekspedīcijas vadītājs pret rietumu tautām
1 Astoņpadsmitā gada pirmā mēneša divdesmit otrajā dienā asīriešu ķēniņa Nebūkadnecara namā tika nolemts atriebt, kā viņš bija zvērējis, visai zemei. 2 Viņš sasauca kopā visus savus virsniekus un augstmaņus un atklāja viņiem savu slepeno nodomu un pats ar savu muti noteica zemei tās postu, 3 un viņi nolēma iznīcināt visus, kas neklausa vārdam, kas nāk no viņa mutes. 4 Un notika, kad Nebūkadnecars beidza klāstīt savu nodomu, viņš pasauca asīriešu ķēniņu Holofernu, sava karaspēka virspavēlnieku, otro pēc viņa valstī, un tam sacīja: 5 “Tā saka lielais ķēniņš, visas zemes valdnieks: redzi, tu iziesi no manas pilsētas un ņemsi sev līdzi stiprumā pārbaudītus vīrus, kājniekus simt divdesmit tūkstošus, un lielu daudzumu zirgu ar divpadsmit tūkstošiem jātnieku. 6 Tu iziesi pretī visai zemei uz rietumiem, jo viņi nepaklausīja vārdam, kas nāca no manas mutes, 7 un tu pavēlēsi viņiem sagatavot zemi un ūdeni, jo es iziešu pret viņiem dusmu pilns un nosegšu visu zemi ar savu karotāju kājām un atdošu viņus par laupījumu karaspēkam. 8 Viņu kautie piepildīs visas aizas un upju gultnes, un upes pārplūdīs, jo būs pilnas ar viņu mirušajiem, 9 un viņu gūstekņus es izsūtīšu pa visām zemes malām. 10 Tu dosies man pa priekšu un sagrābsi visas viņu zemes, un, ja viņi tev padosies, saglabā viņus man – viņu tiesāšanas dienai. 11 Bet nepaklausīgos tava acs lai nesaudzīgi nodod apkaušanai un izlaupīšanai pa visu tavu zemi. 12 Kā es esmu dzīvs un dzīvs ir manas valsts spēks – ko esmu sacījis, to ar savu spēku darīšu. 13 Bet tu ne nieka nepārkāpsi no tava valdnieka pavēlēm, bet pildīt izpildīsi, kā esmu tev pavēlējis, un nevilcināsies izdarīt līdz galam no tā neko.”
Holoferns atved karaspēku līdz Damaskai
14 Un Holoferns izgāja no sava valdnieka pils un sasauca visus Asīrijas karaspēka komandierus un karavadoņus, un virsniekus 15 un izraudzīja izlases vīrus kaujas ierindām, kā viņa valdnieks bija pavēlējis: kopā simt divdesmit tūkstošus un jātnieku strēlniekus divpadsmit tūkstošus, 16 un sakārtoja tos kā karaspēku pirms došanās kaujā. 17 Tāpat viņš sagādāja kamieļus un ēzeļus, un mūļus kravu nešanai un avis, kazas un vēršus bez skaita karaspēka uzturam, 18 un pārtiku lielā daudzumā, lai pietiktu visiem, un zeltu un sudrabu gana daudz no ķēniņa nama. 19 Tad viņš un viss viņa karaspēks izgāja karagājienā, lai ietu pa priekšu ķēniņam Nebūkadnecaram, un tie apsedza visu zemi uz rietumiem ar kararatiem, jātniekiem un viņa izlases kājniekiem, 20 un tiem līdzi nāca liels sabiedroto pulks kā siseņi un kā zemes smiltis, jo tiem no lielā daudzuma nebija skaita. 21 Viņi izgāja no Ninives un, nogājuši trīs dienu gājumu, nonāca līdz Bektiletas līdzenumam un uzcēla nometni kalnu tuvumā aiz Bektiletas pa kreisi augšpus Kilikijai. 22 Tad viņš, ņēmis visu karaspēku – kājniekus un jātniekus, un kararatus –, no šejienes devās tālāk uz kalnieni 23 un izkāva Fudu un Ludu, un izlaupīja visus rasiešus un ismaēliešus pa līdzenumu uz dienvidiem no heleaniešu zemes. 24 Tad, pārgājis Eifrātas upi, izgāja cauri Mezopotāmijai un izpostīja visas augstienes pilsētas pie Abronas upes gultnes, līdz nonāca pie jūras 25 un sagrāba Kilikijas kalnieni un izkāva visus, kas stājās viņiem pretī, un nonāca līdz Jafeta kalniem, kas uz dienvidiem, sasniedzot Arābiju. 26 Viņš ielenca visus Madiamas ļaudis un nodedzināja viņu mājokļus un izlaupīja to avju laidarus. 27 Viņš nokāpa Damaskas līdzenumā kviešu pļaujas laikā un nodedzināja visus viņu laukus, un izdeldēja sīklopu un liellopu ganāmpulkus, izlaupīja viņu pilsētas, to laukus pārvērta tuksnesī un jauniešus apkāva ar zobenu.
Piekrastes iedzīvotāji pakļaujas brīvprātīgi
28 Un lielas bailes un drebēšana uznāca visiem piekrastes iedzīvotājiem Sidonā un Tīrā un tāpat Sūras un Okinas iedzīvotājiem, un visiem Jemnānas iedzīvotājiem. Tāpat arī dzīvojošie Azotā un Aškelonā no viņa ļoti izbijās.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
