Ezra lasa tautai priekšā bauslību
1 Visa tauta kā viens sapulcējās laukumā pie Ūdens vārtiem un sacīja rakstu zinātājam Ezram, lai atnes Mozus bauslības grāmatu, ko Kungs bija devis Israēlam. 2 Priesteris Ezra atnesa sapulcei bauslības grāmatu, lai gan vīrs, gan sieva varētu klausīties un saprast. Tas bija septītā mēneša pirmajā dienā. 3 Viņš lasīja no tās Ūdens vārtu laukumā no agra rīta līdz dienas vidum vīriem, sievām un tiem, kas spēja saprast. Visa tauta klausījās bauslības grāmatā. 4 Rakstu zinātājs Ezra stāvēja uz paaugstinājuma, kas šim nolūkam bija darināts no koka. Viņam blakus pa labi stāvēja Matitja, Šema, Anāja, Ūrija, Hilkija un Maasēja, pa kreisi – Pedāja, Mīšaēls, Malkija, Hāšums, Hašbadāna, Zeharja un Mešullāms.
5 Ezra atvēra grāmatu, visai tautai redzot, viņš atradās augstāk par visu tautu, kad to atvēra, un visa tauta stāvēja. 6 Ezra slavēja Kungu, lielo Dievu, un visa tauta paceltām rokām iesaucās: “Patiesi! Patiesi!” Viņi zemojās Kungam un noliecās ar seju līdz zemei. 7 Jozua, Bānī, Šērēbja, Jāmīns, Akūbs, Šabtajs, Hodija, Maasēja, Kelīta, Azarja, Jehozābāds, Hānāns, Pelāja un levīti skaidroja tautai bauslību – tauta stāvēja. 8 Viņi lasīja un skaidroja Dieva bauslības grāmatu, lai tauta apjēgtu un saprastu lasīto.
9 Pārvaldnieks Nehemija, rakstu zinātājs priesteris Ezra un levīti, kas mācīja tautu, sacīja visai tautai: “Šī diena ir svēta Kungam, jūsu Dievam! Nesērojiet un neraudiet!” – jo visa tauta raudāja, dzirdēdama bauslības vārdus. 10 Nehemija tiem sacīja: “Ejiet, ēdiet treknu un dzeriet saldu, un dodiet tiem, kam nav nekā, ko ēst, jo šī diena ir svēta mūsu Kungam! Neskumstiet, jūsu patvērums ir prieks, ko dod Kungs!” 11 Tā levīti klusināja tautu, sacīdami: “Esiet mierā, jo šī diena ir svēta! Neskumstiet!” 12 Tad visa tauta aizgāja ēst, dzert, dalīties ēdienā un vareni līksmot, jo tie bija sapratuši vārdus, kas tiem bija mācīti.
Būdiņu svētki
(3Moz 23:33–43)
13 Nākamajā dienā pie rakstu zinātāja Ezras sapulcējās visas tautas tēvu namu galvenie, priesteri un levīti, lai pārdomātu bauslības vārdus. 14 Bauslībā, ko Kungs caur Mozu bija pavēlējis, viņi atrada rakstītu, ka septītā mēneša svētkos Israēla dēliem jādzīvo būdiņās, 15 visās viņu pilsētās un Jeruzālemē jāsludina un jāsauc: “Dodieties kalnos un nesiet olīvkoka zarus, eļļas koka zarus, mirtes zarus, palmu zarus un citu zaļoksnu koku zarus, un taisiet no tiem būdiņas, kā rakstīts!”
16 Tad tauta izgāja ārā un sanesa zarus, lai taisītu būdiņas – katrs uz sava jumta, pagalmos un Dieva nama pagalmos, laukumā pie Ūdens vārtiem un laukumā pie Efraima vārtiem. 17 Visa no gūsta pārnākusī sapulce taisīja būdiņas un dzīvoja tajās. Tā Israēla dēli nebija darījuši kopš Jozuas, Nūna dēla, dienām līdz šai dienai, tāpēc valdīja liela līksmība. 18 Dienu no dienas tika lasīta Dieva bauslības grāmata – kopš pirmās līdz pēdējai dienai. Svētki ilga septiņas dienas, un astotajā dienā bija svētku sapulce, kā noteikts.