1 Es jums saku: kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, viņš neatšķiras no verga, kaut arī viņš ir kungs pār visiem. 2 Viņš ir pakļauts aizbildņiem un pārvaldniekiem līdz tēva noteiktajam laikam. 3 Tāpat arī mēs, kamēr vēl nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmspēku paverdzināti. 4 Bet, kad pienāca laiku beigas, Dievs sūtīja savu Dēlu, kas piedzima no sievietes, piedzima pakļauts bauslībai, 5 lai izpirktu tos, kas pakļauti bauslībai, un lai mēs tiktu pieņemti par Dieva dēliem. 6 Tā kā jūs esat dēli, Dievs sava Dēla Garu ir sūtījis jūsu sirdīs, kas sauc: Aba! Tēvs! 7 Tātad tu vairs neesi vergs, bet gan dēls un, ja dēls, tad caur Dievu arī mantinieks.
Pāvila pārmetumi galatiešiem
8 Tolaik, kad Dievu vēl nepazināt, jūs vergojāt tiem, kas patiesībā nebija dievi. 9 Bet tagad, kad jūs esat atzinuši Dievu; pareizāk gan, kad Dievs jūs ir atzinis, – kā tad jūs atkal pievēršaties nespēcīgajiem un nabadzīgajiem pirmspēkiem un no jauna gribat ļaut tiem sevi paverdzināt? 10 Jūs cītīgi ievērojat dienas un mēnešus, noteiktus laikus un gadus; 11 man ir bažas par jums, vai nebūšu veltīgi jūsu labā pūlējies. 12 Brāļi, es jūs lūdzu, topiet tādi kā es, jo es esmu kā viens no jums! Jūs man neko ļaunu neesat nodarījuši. 13 Jūs arī zināt, ka, pirmoreiz pasludinot jums evaņģēliju, es biju miesas nespēkā, 14 un, lai gan mana slimība jums bija par pārbaudījumu, jūs mani neuzņēmāt ar nicināšanu vai riebumu, bet uzņēmāt kā Dieva eņģeli, kā pašu Jēzu Kristu. 15 Kur tagad ir palikusi jūsu svētlaime? To es jums apliecinu, ka toreiz, ja vien būtu bijis iespējams, jūs pat savas acis būtu izrāvuši un atdevuši tās man! 16 Vai tagad, jums patiesību sacīdams, esmu kļuvis par jūsu ienaidnieku? 17 Bet to dedzība, kas jūs grib šķirt no mums, tā nav laba, jo viņi grib, lai jūs degtu dedzībā uz viņiem. 18 Būt dedzīgiem uz labu vienmēr ir labi, ne tikai tad, kad esmu pie jums. 19 Mani bērni, kuru dēļ es atkal ciešu dzemdību sāpes, lai Kristus beidzot izveidojas jūsos, 20 es gribētu tagad būt pie jums un runāt pavisam citādi, jo es esmu pilnīgā neziņā par jums.
Hāgare un Sāra
21 Jūs, kas gribat būt zem bauslības, sakiet man – vai jūs nedzirdat, ko saka bauslība? 22 Ir taču rakstīts: Ābrahāmam bija divi dēli – viens no verdzenes, otrs no brīvās. 23 Tas, kas bija no verdzenes, bija dzimis no miesas, turpretī tas, kas no brīvās, – caur apsolījumu. 24 Šis notikums izsaka līdzību: ir divas derības – viena nāk no Sīnaja kalna un dzemdē verdzībai, tā ir Hāgare – 25 Hāgare ir Sīnaja kalns Arābijā – un tāda ir tagadējā Jeruzāleme, kas līdz ar saviem bērniem ir verdzībā. 26 Taču debesu Jeruzāleme ir brīva, viņa ir mūsu māte, 27 jo ir rakstīts:
priecājies, neauglīgā, kas neesi dzemdējusi,
ļauj vaļu gavilēm un sauc, tu, kas neesi cietusi dzemdību sāpes,
jo daudz bērnu ir vientuļajai, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.
28 Bet jūs, brāļi, esat apsolījuma bērni tāpat kā Īzaks. 29 Un, tāpat kā toreiz no miesas dzimušais vajāja dzimušo no gara, tā arī tagad. 30 Ko tad saka Raksti? – Padzen verdzeni un viņas dēlu, jo verdzenes dēls nemantos kopā ar brīvās dēlu. 31 Tātad, brāļi, mēs neesam vis verdzenes bērni, bet gan brīvās.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
