Bileāma pirmais pravietojums
1 Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.” 2 Bālāks darīja, kā Bileāms teica. Bālāks un Bileāms upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam. 3 Un Bileāms teica Bālākam: “Nostājies pie sava sadedzināmā upura, un es iešu – varbūt tuvosies Kungs, panāksies man pretī, un, ko viņš man rādīs, to es tev teikšu.” Un viņš devās uz pašu virsotni.
4 Tad Dievs tuvojās Bileāmam, un Bileāms viņam teica: “Es uzcēlu septiņus altārus un katrā altārī upurēju vērsi un aunu!” 5 Un Kungs lika Bileāmam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!” 6 Un viņš gāja pie viņa atpakaļ, un, redzi, tas kopā ar visiem Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. 7 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“No Arāmas Bālāks mani atveda,
Moāba ķēniņš – no austrumu kalniem:
nāc, nolādi man Jēkabu,
nāc, liec lāstu Israēlam, –
8 bet kā lai nolādu, ko Dievs nav lādējis,
kā lai uzlieku lāstu tam, kam Dievs nav uzlicis?!
9 No klinšu virsotnēm es tos redzu,
no augstienēm es tos salūkoju –
re, tā ir tauta, kas viena mīt,
pie tautām nav pieskaitīta!
10 Kas saskaitīs Jēkabu –
kā putekļi! – un to, cik daudz Israēla vien ceturtdaļā?!
Lai mirst mana dvēsele taisnā nāvi,
lai mans gals tāds kā viņam!”
11 Un Bālāks teica Bileāmam: “Ko tu man nodarīji?! Es tevi atvedu, lai tu uzliktu lāstu maniem ienaidniekiem, bet, redzi, tu viņus svētīdams svētīji!” 12 Bet viņš atbildēja un teica: “Vai ne to, ko Kungs liek man mutē, man jārauga runāt?”
Bileāma otrais pravietojums
13 Un Bālāks viņam teica: “Nāc jel kopā ar mani uz citu vietu, arī no turienes tu tos varēsi redzēt – redzēsi gan tikai tos, kas tuvāk, visus neredzēsi, – un nolādi tos man no turienes!” 14 Un viņš aizveda to uz Cofīmas laukiem, uz Pisgas virsotni, uzcēla septiņus altārus un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam. 15 Tad Bileāms teica Bālākam: “Nostājies šeit pie sava sadedzināmā upura, kamēr es tur tikšos.” 16 Un Kungs tuvojās Bileāmam, lika viņam mutē vārdu un teica: “Atgriezies pie Bālāka un saki šo!” 17 Un viņš gāja atpakaļ pie tā, un, redzi, tas kopā ar Moāba augstmaņiem bija nostājies pie sava sadedzināmā upura. Bālāks viņam jautāja: “Ko Kungs sacīja?” 18 Tad viņš līdzībā sāka teikt:
“Celies, Bālāk, un klausies,
klausies manī, Ciporas dēls!
19 Dievs nav cilvēks, ka melos,
nav cilvēka dēls, kam paliek žēl!
Vai tad viņš runā un nedara,
vai sola un nepilda?
20 Redzi, man lika svētīt,
viņš svētīja, un es atsaukt nevaru!
21 Viņš vainas Jēkabam nemanīja,
trūkuma Israēlā neredzēja!
Kungs, viņa Dievs, ir ar viņu,
un viņš ir līksms par savu Ķēniņu!
22 Dievs viņus ved no Ēģiptes,
kā meža vērši tie viņam!
23 Nav pesteļošanas Jēkabā,
nav pareģošanas Israēlā!
Nāks laiks, tad par Jēkabu teiks
un par Israēlu: to Dievs darījis!
24 Re, tā tauta kā lauvene ceļas,
kā lauva slienas!
Negulst, līdz neaprij saplosīto
un nokauto asinis neizdzer!”
25 Un Bālāks teica Bileāmam: “Ja tu tos lādēt nenolādi, tad arī svētīt nesvētī tos!” 26 Bileāms atbildēja un teica Bālākam: “Vai tad es tev neteicu: man ir jādara viss, ko teiks Kungs!”
27 Un Bālāks teica Bileāmam: “Nāc jel, dosimies uz citu vietu, varbūt tas Dievam šķitīs pareizāk un tu varēsi tos nolādēt no turienes.” 28 Tad Bālāks uzveda Bileāmu Peora virsotnē, kas slejas pār tuksneša klaju. 29 Un Bileāms teica Bālākam: “Uzcel man šeit septiņus altārus un nogādā man šeit septiņus vēršus un septiņus aunus.” 30 Bālāks darīja, kā Bileāms teica, un upurēja katrā altārī pa vērsim un aunam.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
