Jūdi sakauj savus ienaidniekus
1 Un divpadsmitā, adāra, mēneša trīspadsmitajā dienā, kad ķēniņa pavēlei bija jātiek pildītai, tajā dienā, kad jūdu ienaidnieki cerēja gūt virsroku, viss pavērsās tā, ka jūdi dabūja virsroku pār saviem nīdējiem. 2 Jūdi sapulcējās pilsētās, visās ķēniņa Ahasvēra pavalstīs, lai galētu tos, kuri lūkoja darīt tiem ļaunu, un neviens nestājās tiem pretī, jo bailes no jūdiem bija pārņēmušas visas tautas. 3 Visi pavalstu augstmaņi, satrapi, vietvalži un ierēdņi, kādi vien ķēniņam bija, palīdzēja jūdiem, jo tos bija pārņēmušas bailes no Mordohaja. 4 Mordohajs bija liels ķēniņa namā, un viņa slava izgāja pa visām pavalstīm, un Mordohajs tapa arvien varenāks.
5 Jūdi satrieca visus savus ienaidniekus ar zobenu, apkāva tos un pazudināja, un darīja saviem nīdējiem, ko vien gribēja. 6 Galvaspilsētā Sūsās jūdi nokāva un izdeldēja pieci simti vīru. 7 Tie nokāva Paršandātu, Dalfonu, Aspātu, 8 Porātu, Adalju, Arīdātu, 9 Parmaštu, Arīsaju, Aridaju un Vajzātu – 10 desmit jūdu ienaidnieka Hāmāna, Hamdāta dēla, dēlus, bet pie laupīšanas neķērās.
11 Tajā pašā dienā nokauto skaits tapa zināms ķēniņam galvaspilsētā Sūsās. 12 Un ķēniņš teica ķēniņienei Esterei: “Galvaspilsētā Sūsās jūdi izkāvuši pieci simti vīru un desmit Hāmāna dēlus. Ko tie vēl ir izdarījuši citās ķēniņa pavalstīs?! Bet, lai ko tu prasītu, tas tev tiks dots! Lai kādas tev vēlmes, tās tiks piepildītas!” 13 Estere teica: “Ja tas ķēniņam tīk, lai arī rīt jūdiem Sūsas pilsētā ļauj darīt pēc šodienas likuma, bet desmit Hāmāna dēlus lai pakar karātavās.” 14 Ķēniņš teica: “Lai notiek!” Un Sūsās pildīja pavēli un pakāra desmit Hāmāna dēlus. 15 Jūdi Sūsās sapulcējās arī adāra mēneša četrpadsmitajā dienā un nokāva Sūsās trīs simti vīru, bet pie laupīšanas klāt neķērās.
16 Jūdi sapulcējās ķēniņa pavalstīs, lai aizstāvētu savu dzīvību un tiktu vaļā no saviem ienaidniekiem, tie nokāva savus nīdējus, septiņdesmit piecus tūkstošus, bet pie laupīšanas klāt neķērās. 17 Tas notika adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, bet četrpadsmitajā dienā tie atpūtās – padarīja to par dzīru un prieka dienu.
Pūrīm svētki
18 Jūdi Sūsās sapulcējās adāra trīspadsmitajā un četrpadsmitajā dienā, bet atpūtās piecpadsmitajā, padarot to par dzīru un prieka dienu. 19 Jūdu zemnieki, kas mīt laukos, kā prieka, dzīru un labu dienu svin adāra mēneša četrpadsmito dienu un tad sūta viens otram mielastu.
20 Mordohajs pierakstīja šīs lietas un sūtīja vēstules visiem jūdiem uz visām ķēniņa Ahasvēra pavalstīm, tuvām un tālām, 21 lai iedibinātu paražu svinēt adāra mēneša četrpadsmito un piecpadsmito dienu ik gadu 22 kā dienu, kurā jūdi tika vaļā no saviem ienaidniekiem, un kā mēnesi, kurā to bēdas vērtās priekā un sēras par labu dienu. Lai tie padara tās par dzīru un prieka dienām un viens otram sūta mielastu un dāvanas nabagiem. 23 Jūdi pieņēma kā paražu to, ko bija sākuši darīt, kā Mordohajs to bija rakstījis. 24 Jo visu jūdu ienaidnieks agāgietis Hāmāns, Hamdāta dēls, perināja nolūku tos izdeldēt un tādēļ meta lozes, pūr, par to, kad tos iznīdēt un izdeldēt. 25 Kad Estere nāca ķēniņa priekšā, ķēniņš ar rakstu pavēlēja atsaukt pret jūdiem iecerēto ļaunumu, un tas nāca pār viņa paša galvu – viņu un viņa dēlus pakāra karātavās. 26 Tādēļ šīs dienas nosauca par pūrīm, pēc vārda pūr – loze. Tā dēļ, kas šajā vēstulē rakstīts un ko viņi pieredzēja, un kas ar viņiem notika, 27 jūdi iedibināja paražu un apņēmās, ka viņi paši un viņu pēcnācēji, un visi, kas viņiem pieslējušies, ik gadu svinēs šīs divas dienas, kā tas ar rakstu noteikts, un nekad no tā neatkāpsies. 28 Šīs dienas tiks pieminētas un svinētas no paaudzes paaudzē, no dzimtas dzimtā, no pavalsts pavalstī un no pilsētas pilsētā. Pūrīm dienas lai nezūd pie jūdiem, un atmiņas par tām lai neizsīkst pie viņu pēcnācējiem.
29 Un ķēniņiene Estere, Abīhaila meita, un jūds Mordohajs rakstīja otru vēstuli un ar savu spēku un varu iedibināja Pūrīm svētkus. 30 Vēstules tika sūtītas visiem jūdiem uz simts divdesmit septiņām ķēniņa Ahasvēra pavalstīm – tie bija miera un patiesības vārdi, 31 ar kuriem noliktajā laikā iedibināja pūrīm dienas, kā bija noteicis jūds Mordohajs un ķēniņiene Estere, kā tie bija noteikuši paši sev un saviem pēcnācējiem, iedibināja arī gavēšanu un žēlabas. 32 Ar Esteres pavēli tika iedibināti Pūrīm svētki, un tas tika ierakstīts grāmatā.