Ezras ierašanās un darbība
1 Pēc tam, nākamā persiešu ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā, ieradās Ezra, Serāja, Ezerija dēla, dēls, tā senču Helkija, Salēma, 2 Sadūka, Ahitoba, Amarija, Ozija, Boka, Abisue, Finēsa, Elāzāra un virspriestera Ārona pēcnācējs. 3 Šis Ezra ieradās no Bābeles kā Israēla Dieva liktajā Mozus bauslībā mācīts rakstvedis. 4 Un ķēniņš deva viņam godu, jo viņš baudīja tā labvēlību visos savos lūgumos. 5 Un kopā ar viņu Jeruzālemē Artakserksa valdīšanas septītā gada piektajā mēnesī (tas bija ķēniņa septītais gads) ieradās Israēla dēli un priesteri, un levīti, un svētie psalmotāji, un durvju sargi, un kalpotāji. 6 Jo viņi devās prom no Bābeles pirmā mēneša jaunā mēnesī un nonāca Jeruzālemē piektā mēneša jaunā mēnesī, saņemot šim gājumam Kunga svētību. 7 Un Ezram bija daudz zināšanu, lai visā ieturētu Kunga bauslību un visu Israēlu mācītu viņa padomu baušļos un spriedumos.
8 Tad pienāca ķēniņa Artakserksa rakstiska pavēle priesterim un Dieva bauslības skaidrotājam Ezram, tās noraksts ir šāds: 9 “Ķēniņš Artakserkss sveicina Ezru, priesteri un Dieva bauslības skaidrotāju. 10 Cilvēkmīlestībā esmu nolēmis un lieku, lai tie no jūdu cilts, kuri labprātīgi vēlas, priesteri un levīti, un mūsu ķēniņvalsts iedzīvotāji, dodas tev līdzi uz Jeruzālemi. 11 Tie, kuri vēlas, lai pievienojas un iet, tā esmu nolēmis es un septiņi man draudzīgi padomdevēji, 12 lai tie apmeklē Jūdeju un Jeruzālemi pēc Kunga bauslības, 13 lai tie aiznes manis un manu draugu novēlētās veltes Israēla Kungam Jeruzālemē, tāpat zeltu un sudrabu no Bābeles zemes līdz ar ļaužu dāvinājumiem uz Kunga templi Jeruzālemē, 14 lai līdzi vēršiem, auniem un jēriem tiek vests citām lietām paredzētais zelts un sudrabs 15 ziedojumu veikšanai viņu Kunga templī Jeruzālemē. 16 Un visu, ko tu ar saviem brāļiem nolemsi darīt par šo zeltu un sudrabu, dari pēc sava Dieva gribas; 17 arī Kungam svētos priekšmetus, kas tev doti tava Jeruzālemes Dieva tempļa vajadzībām, 18 arī pārējo, kas būtu nepieciešams tava Dieva tempļa vajadzībām, dod no ķēniņa kases. 19 Tā es, ķēniņš Artakserkss, esmu noteicis Sīrijas un Foinīkijas kases pārzinātājiem, lai tie rūpīgi izsniedz pat simts sudraba talantu apmērā visu, ko prasīs Ezra, priesteris un augstākā Kunga bauslības skaidrotājs, 20 arī kviešus līdz simts korām, vīnu līdz simts litriem un papilnam sāli. 21 Un viss lai rūpīgi tiek darīts pēc Kunga bauslības visaugstākajam Dievam, tā, lai nerastos viņa dusmas pret ķēniņa valsti un tā pēcnācējiem. 22 Un vēl jums tiek noteikts, lai nekādi nodokļi, nedz citādas prasības netiek piemērotas visiem priesteriem un levītiem, un psalmotājiem, un durvju sargiem, un kalpotājiem, un šajā templī nodarbinātiem, lai nav nekādas varas, kas tiem ko uzspiež. 23 Un tu, Ezra, Dieva gudrībā nozīmē šķīrējus un tiesnešus, kas spriestu tiesu visā Sīrijā un Foinīkijā pār visiem tava Dieva bauslības zinātājiem, bet nezinātājus gan izmāci. 24 Un visi, kuri pārkāpj tava Dieva bauslību un ķēniņa likumu, lai taptu rūpīgi sodīti – vai ar nāvi, vai miesas sodu, vai naudas sodu, vai arī izraidīšanu.”
25 Uz to Ezra sacīja: “Lai slavēts Kungs, kas vadījis ķēniņa sirdi, lai tas slavētu viņa Jeruzālemes templi 26 un arī mani pagodinājis ķēniņa, viņa padomnieku, visu draugu un viņa augstmaņu priekšā. 27 Un es tapu drošināts, manam Dievam Kungam palīdzot, un sapulcināju Israēla vīrus nākt man līdzi.”
28 Un šie ir vadoņi, pēc tēvu dzimtām un kārtām, kuri devušies kopā ar mani prom no Bābeles ķēniņa Artakserksa valdīšanas laikā: 29 no Finēsa dēliem – Garsoms, no Jetamāra dēliem – Gamēls, no Dāvida dēliem – Atūs, Sehenija dēls, 30 no Forosa dēliem – Zaharija un viņa simt piecdesmit cilvēki sarakstā, 31 no Fātmoaba dēliem – Eliaonija, Zaharijas dēls, un ar viņu divi simti vīru, 32 no Zatoja dēliem – Sehenija, Jezēla dēls, un ar viņu trīs simti vīru, no Adina dēliem – Obēts, Jonāta dēls, un ar viņu trīs simti piecdesmit vīru, 33 no Ēlama dēliem Jesija, Gotolijas dēls, un ar viņu septiņdesmit vīru, 34 no Safatijas dēliem – Zaraja, Mihaēla dēls, un ar viņu septiņdesmit vīru, 35 no Joaba dēliem Abadija, Jezēla dēls, un ar viņu divi simti divpadsmit vīru, 36 no Bani dēliem – Asalimots, Josafija dēls, un ar viņu simt sešdesmit vīru, 37 no Babi dēliem – Zaharija, Bēbaja dēls, un ar viņu divdesmit astoņi vīri, 38 no Asgata dēliem – Joans, Akatana dēls, un ar viņu simt desmit vīru, 39 no Adonikama dēliem pēdējie, redzi, viņu vārdi: Elifalats, Jeuēls un Samaja, ar viņiem septiņdesmit vīru, 40 no Bago dēliem – Ūti, Istalkūra dēls, un ar viņu septiņdesmit vīru.
41 Es savācu kopā viņus pie upes, ko sauca Tēra, mēs pie tās sabijām trīs dienas, un es iepazinos ar viņiem. 42 Neatradis starp šiem dēliem ne priesterus, ne levītus, 43 es sūtīju pie Elāzāra, Iduēla, Māsmana, Elnatana, Samajas, Joribona, Natana, Ennatana, Zaharijas, Mesolamona – vadoņiem un gudriem vīriem – 44 un teicu, lai tie dodas pie Adaja, vadoņa, uz vietu, kur atradās dārgumu krātuve, 45 un lai sarunā ar Adaju un viņa brāļiem, krātuves sargiem, ka tie atsūta mums priesterus mūsu Kunga namam. 46 Un viņi, mūsu Kunga varenās rokas vadīti, atveda mums gudrus vīrus no Israēla dēla Levī dēla Moli dēliem – Asebēbiju ar viņa dēliem un brāļiem, kopskaitā astoņpadsmit. 47 Arī Asebiju un Annūnu, un Osaju, brāli no Hanūnaja dēliem, un viņu dēlus – divpadsmit vīrus. 48 Un kalpotāji, kurus piešķīra Dāvids, un vadoņi levītu darbiem – divdesmit divi kalpotāji; tie visi atzīmēti sarakstā. 49 Un kalpiem tur izziņoju gavēni mūsu Kunga priekšā, 50 lai no viņa izlūgtos mums, mūsu bērniem un līdzņemamiem lopiem labu ceļu. 51 Jo man bija neērti lūgt ķēniņam pavadītājus kājniekus un jātniekus drošībai pret ceļā sastaptajiem ļaudīm. 52 Mēs pateicām ķēniņam, ka mūsu Kunga spēks būs ar viņa lūdzējiem jebkurā pasākumā. 53 Tā mēs atkal lūdzām mūsu Kungu par šo lietu un saņēmām lielu žēlastību. 54 Un es izvēlējos divpadsmit cilvēkus no priesteriem, cilšu vecajiem, Serebiju un Asabiju, un no viņu brāļiem vēl klāt desmit vīrus. 55 Un es nosvēru viņu klātbūtnē sudrabu un zeltu, un mūsu Kunga nama svētos priekšmetus, ko dāvājis pats ķēniņš, viņa padomdevēji un augstmaņi, un visi Israēla ļaudis. 56 Un nosvēris nodevu viņiem seši simti piecdesmit talantus sudraba un simt talantu sudraba priekšmetu, un simt talantu zelta, un divdesmit zelta traukus, un divpadsmit izcila vara priekšmetus, kuri mirdzēja kā zelts. 57 Tad es viņiem teicu: “Un jūs esat svētīti Kungam, un arī priekšmeti, sudrabs un zelts ir svēts novēlējums mūsu tēvu Kungam. 58 Esiet nomodā par tiem un uzmaniet, līdz tos nodosiet priesteru un levītu cilšu vecajiem un Israēla tēvu dzimtu priekšstāvjiem Jeruzālemē mūsu Kunga nama krātuvēs.” 59 Tad priesteri un levīti, saņēmuši Jeruzālemes sudrabu, zeltu un priekšmetus, ienesa to visu Kunga namā.
60 Tā mēs, no Tēras upes pirmā mēneša divpadsmitajā dienā devušies ceļā, nonācām Jeruzālemē, Kunga pār mums turētās rokas spēcīgā vadībā – ceļā viņš mūs pasargāja no jebkāda ienaidnieka, un mēs nonācām Jeruzālemē. 61 Un šeit trešajā dienā viss nosvērtais sudrabs un zelts tika nodots – viss pēc svara tajā laikā tika pierakstīts mūsu Kunga namā priesterim Marmotam, Ūrijas dēlam; 62 kopā ar viņu bija Elāzārs, Finēsa dēls, un ar viņiem bija levīti – Josabds, Jozuas dēls, un Moets, Sabanna dēls. 63 Tad no gūsta pārnākušie nesa ziedojumus Dievam, Israēla Kungam, – divpadsmit vēršus par visiem Israēla ļaudīm, deviņdesmit sešus kazlēnus, septiņdesmit divus jērus, divpadsmit āžus par glābiņu – visu ziedoja Dievam. 64 Un viņi nodeva ķēniņa rīkojumus tā pārvaldniekiem un Lejassīrijas un Foinīkijas vietvalžiem, un tie godināja tautu un Kunga svētnīcu.
65 Un, kad tas bija paveikts, pie manis pienāca vadoņi un sacīja: 66 “Israēla tauta un vadoņi, priesteri un levīti nav nošķīrušies no šīs zemes cittautiešiem un to nešķīstībām, no kanaāniešiem un hetiešiem, periziešiem un jebūsiešiem, no moābiešiem, ēģiptiešiem un idūmejiešiem. 67 Jo viņi vadījuši kopdzīvi ar to meitām, gan paši, gan viņu dēli, un svētā sēkla iejaukusies šīs zemes cittautiešos, un vadoņi un augstmaņi pretlikumībās piedalījušies no paša sākuma.” 68 Tiklīdz to izdzirdēju, es saplēsu apmetni un svētās drānas, plosīju matus un bārdu, sēdēju pārdomās un raizēs. 69 Un, tā raizējoties par pretlikumību, pie manis sanāca visi, kurus jebkad virzījis Israēla Kunga vārds, un es sēdēju noraizējies līdz pat krēslas ziedojuma laikam. 70 Tad, cēlies no sava gavēņa, saplēstajās svētajās drānās un apmetnī nometies ceļos un pastiepis rokas uz Kungu, es sacīju: 71 “Kungs, es esmu kaunā un mulsumā tavā priekšā, 72 jo mūsu grēki ir savairojušies pār mūsu galvām un mūsu neprāts pieaudzis līdz debesīm, 73 kopš mūsu tēvu laikiem un līdz pat šai dienai mēs grimstam lielā grēkā. 74 Un mūsu un tēvu grēku dēļ mēs kopā ar mūsu brāļiem, mūsu ķēniņiem un mūsu priesteriem tikām nodoti zem citzemju valdnieku zobena kaunpilnai gūstīšanai un laupīšanai līdz pat šai dienai. 75 Un tagad, Kungs, tik nozīmīga žēlastība nākusi no tevis, ka atstāji mums sakni un vārdu tavā svētvietā un 76 atklāji mums gaismekli mūsu Kunga namā, un devi iztiku mūsu verdzības laikos. 77 Un mūsu verdzības laikos mūsu Kungs nebija mūs pametis, bet gan ievedis mūs persiešu ķēniņu labvēlībā, 78 lai tie dotu mums iztiku un celtu godā mūsu Kunga templi, lai celtos tukšā Ciāna un Jūdejā un Jeruzālemē mums būtu atvēlēts atbalsts. 79 Un nu, Kungs, ko mēs teiksim, kad mums tas viss ir? Mēs pārkāpām tavus nolikumus, kurus tu devi savu kalpu, praviešu, rokās, teikdams: 80 zeme, kurā ienākat un kuru mantojat, ir cittautiešu bezgodību apgānīta, viņi to pildījuši ar savu nekrietnumu. 81 Tagad nu nedodiet savas meitas kopdzīvei ar viņu dēliem un viņu meitas neņemiet savējiem. 82 Un jūs nemeklēsiet miera ar tiem laiku laikos, lai spēkā baudītu šīs zemes labumus un nodotu to mantojumā saviem dēliem uz mūžu. 83 Un viss, kas ar mums notiek, ir mūsu nekrietno darbu un mūsu lielo grēku dēļ. 84 Jo tu, Kungs, atviegloji mūsu grēkus un devi mums tādu sakni; tomēr mēs no jauna ņēmāmies pārkāpt tavu bauslību par norobežošanos no pasaules tautu nekrietnības. 85 Vai neesi sadusmots uz mums tā, lai iznīdētu, neatstājot mums ne sakni, ne sēklu, ne vārdu? 86 Israēla Kungs, tu esi patiess, jo mums šodien sakne ir atstāta. 87 Bet nu, redzi, mēs esam tavā priekšā mūsu pretlikumībās: nevajag gan vairs tavā priekšā tajās stāvēt.”
88 Un, kad Ezra, kritis pie zemes tempļa priekšā, lūdzās un raudāja, milzum daudz ļaužu no Jeruzālemes sastājās ap viņu, vīri un sievas, un jaunieši: pūli pārņēma lielas raudas. 89 Un Jehonija, Jeēla dēls, skaļi saukdams, sacīja: “Ezra, esam grēkojuši Kunga priekšā un laidušies kopdzīvē ar svešām sievām no citām tautām; taču vēl ir cerība Israēla tautai. 90 Lai Kunga priekšā top mūsu zvērests – mēs aizraidīsim visas mūsu cittautiešu sievas ar viņu bērniem, kā to atbalsti tu un Kunga bauslībai paklausīgie. 91 Celies un dari to: tā lieta ir tava, un mums ar tevi ir spēks to paveikt.” 92 Tad Ezra piecēlās un zvērināja visa Israēla levītu un priesteru vadītājus, lai viņi tā rīkojas, un viņi zvērēja.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
