Ecehiēla uzdevums
1 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ēd, kas tev likts priekšā, apēd šo rakstu rulli un ej, runā uz Israēla namu.” 2 Es atvēru muti, un viņš man deva ēst rakstu rulli. 3 Viņš man teica: “Cilvēka dēls, ēd, piepildi vēderu ar šo rulli, ko es tev dodu.” Kad es ēdu, tas man mutē bija salds kā medus.
4 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, ej, dodies pie Israēla nama un runā tiem manā vārdā, 5 jo tevi nesūta pie ļaudīm ar svešu runu un grūtu valodu, bet pie Israēla – 6 ne pie citām tautām, kam sveša runa un grūta valoda, kuru tu nesaproti. Tiešām, ja es tevi sūtītu pie tādiem, tie tevi klausītu! 7 Bet Israēls tevi negribēs klausīt, jo viņi nav gribējuši mani klausīt, jo viss Israēls ir cietpauri ar ietiepīgu sirdi. 8 Redzi, es tevi darīšu cietāku par tiem – tava piere būs cietāka nekā viņiem – 9 dimantcietu kā kramu es padarīšu tavu pieri! Nebaidies un nepakļaujies tiem, jo tie ir dumpīga saime!”
10 Viņš man sacīja: “Cilvēka dēls, paturi prātā un klausies uzmanīgi visu, ko es tev teikšu! 11 Ej, dodies pie izsūtītajiem, pie savas tautas, runā ar tiem un saki: tā saka Kungs Dievs! Vienalga, vai tie klausa vai neklausa.”
Pie Kebaras upes
12 Gars pacēla mani, aizmugurē es dzirdēju lielu dārdoņu – tā tika slavēta Kunga godība vietā, kur tā atradās, – 13 būtņu spārnu švīkstoņa, tiem saskaroties, riteņu rīboņa un lieli dārdi. 14 Gars mani pacēla un aiznesa prom. Man kļuva rūgti mana gara dedzībā, bet ar mani bija stipra Kunga roka. 15 Es nonācu pie izsūtītajiem, kas dzīvoja Tēl-Abībā, pie Kebaras upes, kur tie bija apmetušies. Es pie viņiem paliku septiņas dienas.
16 Septītās dienas beigās Kunga vārds nāca pār mani: 17 “Cilvēka dēls, es tevi ieceļu par sargu Israēla namam! Klausies vārdu, ko es saku, pamāci viņus manā vārdā! 18 Ja es saku par ļaundari – tik tiešām tu mirsi! – bet tu viņu nepamāci, nerunā ar viņu, pamācīdams ļaundari novērsties no grēcīgā ceļa viņa dzīvības labad, jo tad šis ļaundaris mirs savas vainas dēļ, bet viņa asinis es atprasīšu no tevis! 19 Ja tu ļaundari pamācīsi, bet viņš nenovērsīsies no sava ļaunā ceļa, tad viņš mirs savas vainas dēļ, bet tu būsi glābis savu dzīvību!
20 Un, ja taisnais novērsīsies no taisnības un darīs netaisnību, es viņam nolikšu klupšanas akmeni, un viņš mirs, jo tu viņu nepamācīji – viņš mirs savu grēku dēļ, un netiks pieminēti viņa taisnie darbi, bet no tevis es atprasīšu viņa asinis! 21 Ja tu taisno pamācīsi, lai taisnais negrēko, un viņš negrēkos, tad viņš paliks dzīvs, jo būs mācījies, un tu būsi glābis savu dzīvību!”
Ecehiēls saistīts un mēms
22 Kungs bija ar mani, un viņš man teica: “Celies, ej uz ieleju, un tur es runāšu ar tevi!” 23 Es cēlos un gāju uz ieleju. Redzi, tur bija Kunga godība – tāda pati godība, kādu es redzēju pie Kebaras upes, un es kritu uz sava vaiga, 24 bet gars ienāca manī un piecēla mani kājās. Viņš runāja ar mani un teica: “Ej, ieslēdzies savā namā! 25 Cilvēka dēls, redzi, tie tevi saistīs virvēm, un tu nevarēsi iet pie tiem. 26 Un tavu mēli es pielipināšu aukslējām, ka tu būsi mēms. Tu nebūsi ar tiem, lai katrs lemj pats, jo tie ir dumpīga saime. 27 Un, kad es ar tevi runāšu, es atvēršu tavu muti, un tu tiem teiksi: tā saka Kungs Dievs – kas klausa, lai klausa, un, kas neklausa, lai neklausa, jo tie ir dumpīga saime!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
