1 No zemes radījis cilvēku,
Kungs viņam vēlēja atgriezties atpakaļ – zemē;
2 dienu skaitu un laiku tiem piešķīra
un apveltīja ar varu pār zemi.
3 Tos ietērpa spēkā, kā tērpies pats,
tos darīja pēc sava paša atveida,
4 ik būtnei iedvesa bailes no tiem,
par kungiem tos pār zvēriem un putniem darīja.
5 Tie saņēma savā rīcībā piecas Kunga spējas.
Kā sesto Kungs dāvāja saprātu,
kā septīto – valodu:
spēju iztulkot viņa spējas.
6 Padomu, valodu, acis, ausis un sirdi
viņš piešķīra domāšanai,
7 ar prasmi izprast piepildīja,
kas labs un kas ļauns, viņš norādīja.
8 Ar savām acīm viņš apveltīja to sirdis,
lai atklātu tiem savu darbu diženumu,
9 un dāvāja iespēju lepoties mūžam
ar saviem brīnumdarbiem,
10 lai, paužot viņa darbu diženumu,
Svētdarītāja vārdu tie suminātu.
11 Viņš apveltīja tos ar zināšanām,
bet mantojumā piešķīra dzīvības bauslību;
12 mūžīgu derību ar tiem nodibināja
un savus rīkojumus darīja zināmus.
13 To acis skatīja godības diženumu,
ausis dzirdēja godības balsi:
14 “No visa netaisnā sargieties!” Viņš piesacīja.
Par tuvāko viņš piekodināja ikvienam.
Cilvēks Dieva tiesas priekšā
15 Viņa acu priekšā vienmēr ir to takas,
tās nepaliks apslēptas viņa skatienam,
16 uz ļaunu no jaunības tiecas to takas,
nav spēkos tiem sirdi darīt par miesu,
par akmeni gan,
17 jo, sadalot zemes tautas,
ikvienai Kungs iecēlis vadoni,
bet Israēls palicis viņa ziņā.
18 Pamācot viņš audzināja pirmdzimušo,
mīlestības gaismu piešķirot, nav atstājis to.
19 Visi to darbi ir viņa priekšā tāpat kā saule,
viņa skatiens pastāvīgi pievērsts to takām.
20 To netaisnības nepaliks apslēptas Kungam,
un viņa acu priekšā būs visi to grēki;
21 bet Kungs ir labs un pazīst paša veidoto,
to neatstāj, to nepamet, bet saudzē to.
22 Kā zīmogs viņam līdzi ir cilvēka žēlastības darbi,
kā acu zīlīti viņš glabā atmiņā cilvēka labestību.
23 Viņš celsies pēc tam un atlīdzinās:
pār cilvēku galvām atmaksa nāks,
24 bet tiem, kas nožēlo, viņš dāvā atgriešanos,
tos mierina, kam pacietības maz.
Atgriešanās pie Dieva
25 Atgriezies pie Kunga un pārstāj grēkot!
Lūdzies viņa vaiga priekšā un mitējies būt par klupšanas iemeslu!
26 Ej atpakaļ pie Visuaugstākā un atgriezies no netaisnības,
Viņš pats tevi vadīs ceļā no tumsas uz dziedināšanas gaismu,
un ļoti ienīsti riebīgo!
27 Kas cildinās Visuaugstāko mirušo valstībā?
Kurš viņam pateiksies to vietā, kas dzīvo?
28 Kā neesošs ir mirušais:
viņa slavinājums gaist,
turpretī Kungu cildina
dzīvais un veselais.
29 Cik liela gan ir Kunga žēlastība
un piedošana tiem, kas atgriežas pie viņa,
30 jo ne jau viss ir cilvēkiem iespējams!
Nav cilvēka dēls nemirstīgs.
31 Kas vēl par sauli spožāks – un aptumst arī tā,
turpretī miesa un asinis domā par ļauno.
32 Debesu spīdekļus viņš aprauga un piemeklē.
Cilvēki visi – pīšļi un pelni.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
