Apspiestie pulcējas pie Dāvida
1 Dāvids bēga no turienes un patvērās Adullāmas alā. Viņa brāļi un viss viņa tēva nams uzzināja to un devās turp. 2 Pie viņa pulcējās visi apspiestie, visi, kas grima parādos, visi, kam rūgtums sirdī, un viņš tiem kļuva par vadoni. Pie viņa bija ap četrsimt vīru. 3 Dāvids no turienes devās uz Micpu Moābā un teica moābiešu ķēniņam: “Ļauj, lai mans tēvs un māte mīt pie jums, līdz es zināšu, ko Dievs man darīs!” 4 Viņš tos atveda pie moābiešu ķēniņa, un viņi palika pie tā visu laiku, kamēr Dāvids bija cietoksnī. 5 Bet pravietis Gāds teica Dāvidam: “Nepaliec cietoksnī, ej! Dodies uz Jūdas zemi!” Un Dāvids gāja un nonāca Hereta mežā.
Sauls nogalina priesterus
6 Sauls padzirdēja, ka manīts Dāvids ar saviem vīriem. Sauls Gibā sēdēja uzkalnā zem tamariska ar šķēpu rokā, un visi viņa kalpi stāvēja pie viņa. 7 Sauls teica saviem kalpiem, kas pie viņa stāvēja: “Klausieties, benjāminieši! Vai tad Jišaja dēls dos jums visiem tīrumus un vīnadārzus? Vai viņš jūs visus iecels par virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem? 8 Tomēr jūs visi esat sazvērējušies pret mani! Neviens man nedeva ziņu, ka mans dēls noslēdzis derību ar Jišaja dēlu! Neviens no jums nav iežēlojies par mani un devis man ziņu, ka paša dēls kūda manu kalpu pret mani, lai tas man uzglūn, kā tagad ir noticis!” 9 Tad edomietis Doēgs, kas stāvēja starp Saula kalpiem, atbildēja: “Es redzēju Jišaja dēlu atnākam uz Nobu pie Ahīmeleha, Ahītūva dēla. 10 Tas viņa dēļ izjautāja Kungu un deva viņam ceļamaizi. Tas atdeva viņam pat filistieša Goliāta zobenu!” 11 Tad ķēniņš lika saukt priesteri Ahīmelehu, Ahītūva dēlu, un visu viņa tēva dzimtu, kas bija priesteri Nobā, un viņi visi nāca pie ķēniņa.
12 Sauls teica: “Nu klausies, Ahītūva dēls!” – un tas atbildēja: “Jā, mans kungs!” 13 Sauls teica viņam: “Kādēļ tu un Jišaja dēls esat pret mani sazvērējušies, ka tu devi viņam maizi un zobenu un izjautāji viņa dēļ Dievu, lai viņš saceļas pret mani un man uzglūn, kā tagad ir noticis!”
14 Ahīmelehs atbildēja ķēniņam: “Kurš no visiem taviem kalpiem ir tik uzticams kā Dāvids, ķēniņa znots, tavas miesassardzes virsnieks, godāts tavā namā?! 15 Vai tad tikai todien es viņa dēļ izjautāju Dievu? Nē taču! Lai ķēniņš to neuzkrauj savam kalpam, nedz visai mana tēva dzimtai, jo tavs kalps par šo lietu nenieka nav zinājis!” 16 Bet ķēniņš teica: “Tev mirtin jāmirst, Ahīmeleh, un visai tava tēva dzimtai!” 17 Un ķēniņš teica sardzei, kas stāvēja pie viņa: “Griezieties nāvēt Kunga priesterus, jo arī tie ir uz vienu roku ar Dāvidu – tie zināja, ka viņš bēg, un nedeva man ziņu!” Bet ķēniņa kalpi neuzdrīkstējās pacelt roku pret Kunga priesteriem.
18 Tad ķēniņš teica Doēgam: “Ej un uzbrūc priesteriem!” Un edomietis Doēgs griezās un uzbruka priesteriem, tas bija viņš! Todien viņš nonāvēja astoņdesmit piecus vīrus, kas nēsāja linu efodu. 19 Priesteru pilsētu Nobu viņš izkāva ar zobena asmeni – kā vīrus, tā sievas, kā bērnus, tā zīdaiņus, tāpat vēršus, ēzeļus un avis – ar zobena asmeni! 20 Taču viens no Ahīmeleha, Ahītūva dēla, dēliem, vārdā Ebjātārs, izglābās un aizbēga pie Dāvida. 21 Ebjātārs izstāstīja Dāvidam, ka Sauls nokāvis Kunga priesterus. 22 Un Dāvids teica Ebjātāram: “Todien es zināju, ka edomietis Doēgs ir tur un ka viņš noteikti visu izstāstīs Saulam. Manis dēļ bija jāmirst visai tava tēva dzimtai. 23 Paliec pie manis, nebīsties, jo tas, kurš tīko pēc manas dzīvības, tīko arī pēc tavējās. Pie manis tu būsi pasargāts!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
