1 Bet tu, mūsu Dievs, esi labs un patiess,
iecietīgs un žēlojot valdi visu,
2 jo, pat ja mēs grēkotu,
mēs esam tavi, apzinoties tavu spēku;
bet, zinot, ka tev piederam,
mēs negrēkosim;
3 tādēļ ka tevi pazīt – pilnīgs taisnīgums
un tavu spēku zināt – nemirstības avots.
4 Mūs neieveda maldos nedz cilvēku nekrietnā izdoma,
nedz ainu gleznotāju neauglīgie pūliņi –
tēls, notriepts daždažādām krāsām,
5 kā izskats uzbudina nesaprātīgos – viņš tvīkst pēc tēla,
kurā ietverts nedzīvais atveids un kurā nav dvašas.
6 Nelāgajā iemīlējušies un iecerēto paši pelnījuši
ir tie, kas tādu darina, kas alkst un godina.
7 Tā podnieks, mīkstu mālu mīcot, pūlēdamies
ik trauku veido mūsu vajadzībām,
no viena un tā paša māla visus vienādi darinot,
gan tīriem darbiem paredzētos, gan citur izmantojamos;
bet, kādai vajadzībai kalpos katrs, to izlemj podnieks.
8 Un, tukši pūlēdamies, no tā paša māla
viņš izveido muļķīgu dievu,
lai gan tik tikko pats no zemes radīts
un drīz vien atgriezīsies tajā, no kā ņemts,
kad dvēsele, ko viņš ir parādā, tiks atprasīta.
9 Bet viņam rūp ne tas, ka jāmirst,
ka īss ir viņa dzīves laiks,
bet gan kas cits – ar zeltkaļiem un sudrabkaļiem sacensties
un atdarināt bronzas lējējus,
par godu uzskata viņš veidot viltojumus.
10 Vien pelni – viņa sirds,
par smilti mazāk vērta cerība,
par māliem necilāka dzīve,
11 jo tas nepazina savu veidotāju,
kas darboties spējīgu dvēseli viņā iedvesis,
ar dzīvības garu piepildījis.
12 Turpretim viņi uzskatīja mūsu dzīvi par rotaļu
un mūžu par ienesīgiem svētkiem:
lai vai ar ļaunu, šis saka, ir jāpelnās.
13 Viņš pats gan labāk par citiem zina, ka grēko,
no zemes vielas darinādams veidolus,
ne trauslus traukus vien.
Elku un dzīvnieku pielūgsme Ēģiptē
14 Tomēr visnegudrākie,
vēl nožēlojamāki nekā bērna prātā,
ir tavas tautas naidnieki, tās apspiedēji.
15 Par dieviem viņi ieskatīja visus cittautiešu elkus,
kas nevar izmantot acis, lai redzētu,
nedz nāsis, lai ievilktu dvašu,
nedz ausis, lai dzirdētu,
nedz taustīšanai roku pirkstus,
bet kājas nav derīgas staigāšanai,
16 tādēļ ka tos ir darinājis cilvēks,
veidojis tāds, kam pašam ir aizdots gars, –
neviens cilvēks taču nespēj veidot dievu pēc savas līdzības.
17 Ar savām likuma nepazinējām rokām,
pats mirstīgs būdams, tas darina vienīgi nedzīvo
un pats ir pārāks par priekšmetiem, kurus godina,
jo viņš aizsāka dzīvot, bet tie ne.
18 Un vēl viņi godina dzīvo radību, turklāt visnīstamāko,
kas visu pārējo saprāta trūkumā pārspēj,
19 kam nav pat skaista, pievilcīga izskata,
kāds dzīvniekiem mēdz gadīties,
un kas no Dieva nav saņēmusi
nedz atzinību, nedz svētību.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
