Sievas šķīstīšanās pēc dzemdībām
(Lk 2:22–24)1 Kungs sacīja Mozum: 2 “Saki Israēla dēliem: sieva, ja tā ieņem un dzemdē zēnu, ir nešķīsta septiņas dienas – nešķīsta tāpat kā savās asiņošanas dienās. 3 Astotajā dienā lai tiek apgraizīta zēna priekšāda. 4 Trīsdesmit trīs dienas lai viņa šķīstās no asinīm – nepieskaras nekam svētam un neiet svētvietā, iekams nepaiet viņas šķīstīšanās laiks. 5 Bet, ja tā dzemdē meitu, tā ir nešķīsta divreiz septiņas dienas tāpat kā asiņošanas reizē, un sešdesmit sešas dienas lai viņa šķīstās no asinīm.
6 Kad paiet viņas šķīstīšanās par dēlu vai meitu, lai viņa pienes gadu vecu jēru par sadedzināmo upuri un balodēnu vai dūju par grēku upuri priesterim pie Saiešanas telts durvīm. 7 Viņš lai tos pienes Kunga priekšā, veikdams izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta no asiņošanas. Šis ir likums par sievu, kas dzemdē dēlu vai meitu. 8 Bet, ja viņai nav rocības priekš jēra, lai viņa ņem divas dūjas vai divus balodēnus – vienu sadedzināmajam upurim un vienu grēku upurim, un priesteris lai veic izlīgumu par viņas nešķīstumu, un viņa būs šķīsta.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
