Vēstījums par Kūšu
1 Vai! zemei,
kas spārnus pleš aiz Kūšas upēm!
2 Kas sūta pa Nīlu vēstnešus
niedru laivās pa ūdeni –
ejiet, vēstneši vieglie,
pie tautas slaikas un staltas,
pie tautas, ko bijā tuvu un tālu,
tautas, kas citus min kājām,
kuras zemi sadala upes!
3 Visi pasaules iemītnieki
un zemes iedzīvotāji,
skatiet, ka pacelts karogs kalnos!
Klausieties, kā pūš ragu!
4 Jo Kungs man tā saka:
“Es klusu skatīšos no savas vietas,
kā dzidra svelme izlīst gaismā,
kā rasas mākonis pļaujas karstumā!”
5 Vēl pirms ražas, kad vairs nav ziedu,
kad vīnogu ziedi par augļiem nobriest –
tad nogriezīs stīgas ar dzirklēm
un atvases nocirtīs nost!
6 Tās nometīs kalnos
maitasputniem un zemes zvēriem,
maitasputni ievāks ražu no tām,
un zemes zvēri ēdīs tās ziemā!
7 Tajā laikā pienesīs dāvanas Pulku Kungam
tauta slaika un stalta,
tauta, ko bijā tuvu un tālu,
stipra tauta, kas citus min kājām,
kuras zemi sadala upes!
Tur, kur Pulku Kunga vārds, –
uz Ciānas kalnu!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
