1 Tādēļ, nespēdami vairs izturēt, mēs nolēmām Atēnās palikt vieni paši, 2 bet pie jums sūtīt Timoteju, mūsu brāli un Dieva kalpu Kristus evaņģēlija sludināšanā, lai viņš stiprinātu jūs ticībā un uzmundrinātu, 3 tā ka lai neviens nekļūtu svārstīgs šajās ciešanās. Jūs taču paši zināt, ka esam tam nolikti. 4 Pie jums būdami, mēs jau jūs brīdinājām, ka mums būs jācieš. Tā arī notika, un jūs to zināt. 5 Tādēļ arī es, vairs nespēdams ilgāk gaidīt, nosūtīju Timoteju, lai pārliecātos par jūsu ticību. Mani māca bažas, vai tik kārdinātājs nav jūs kārdinājis un mūsu pūles nebūs bijušas veltas.
Timotejs atnes iepriecinošas ziņas
6 Bet nupat pie mums pārnāca Timotejs un atnesa priecīgu vēsti par jūsu ticību un mīlestību un to, ka jūs vienmēr pieminat mūs ar labvēlību, ilgodamies mūs atkal redzēt tāpat kā mēs jūs. 7 Tā nu visās mūsu ciešanās un spaidos jūs, brāļi, esat mūs iedrošinājuši ar savu ticību. 8 Jo nu mēs patiesi dzīvosim, ja vien jūs pastāvēsiet Kungā. 9 Kā lai mēs pateicamies Dievam par jums – par visu to prieku, ko mēs jūtam par jums mūsu Dieva priekšā? 10 Cik vien spēdami dienu un nakti mēs lūdzam Dievu, lai jūs atkal varētu skatīt vaigā un aizpildīt trūkumus jūsu ticībā. 11 Lai pats Dievs un mūsu Tēvs un mūsu Kungs Jēzus taisno mūsu ceļu pie jums! 12 Lai Kungs bagātīgi pilda jūs ar mīlestību citam uz citu un uz visiem pārējiem, tāpat kā mēs mīlam jūs, 13 lai jūsu sirdis būtu stipras un šķīstas svētumā Dieva un mūsu Tēva priekšā, kad nāks mūsu Kungs Jēzus ar visiem saviem svētajiem. Āmen!
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
