Divi Dieva apliecinātāji
1 Man tika iedota niedre, līdzīga spieķim, un teikts: celies, izmēri Dieva templi un altāri un saskaiti dievlūdzējus tajā! 2 Bet pagalmu tempļa ārpusē atstāj bez ievērības un to nemēri, jo tas ir atdots pagāniem; tie bradās svēto pilsētu četrdesmit divus mēnešus. 3 Un es likšu diviem maniem lieciniekiem, tērptiem maisu drānās, pravietot tūkstoš divi simti sešdesmit dienas. 4 Viņi ir divi olīvkoki un divi gaismekļi, kas stāv zemes Kunga priekšā. 5 Ja kāds viņiem gribēs nodarīt ļaunu, no viņu mutēm izies uguns, un tā aprīs viņu ienaidniekus; ikvienam, kas viņiem gribēs nodarīt ļaunu, ir jāiet bojā. 6 Viņiem ir vara aizslēgt debesis, lai viņu pravietošanas dienās nelītu lietus, un viņiem ir vara pār ūdeņiem tos pārvērst asinīs un zemi šaustīt ar visādām sērgām, kad vien gribēs. 7 Kad viņi būs beiguši savu liecināšanu, zvērs, kas nāk ārā no bezdibeņa, sāks ar viņiem karu; viņš uzvarēs un viņus nokaus. 8 Un viņu līķi mētāsies ielās lielajā pilsētā, kuras vārds garīgi ir Sodoma un Ēģipte, – pilsētā, kur tika sists krustā viņu Kungs. 9 Daudzi cilvēki no dažādām ciltīm, valodām un tautām redzēs viņu mirušās miesas trīsarpus dienas, un viņi neļaus tās nolikt kapā. 10 Un zemes iedzīvotāji priecāsies par to un līksmosies un sūtīs cits citam dāvanas, jo šie divi pravieši bija mocījuši zemes iedzīvotājus. 11 Un pēc tām trīsarpus dienām dzīvības gars no Dieva iegāja viņos, un viņi nostājās uz savām kājām, un lielas bailes pārņēma tos, kas viņus vēroja. 12 Viņi dzirdēja skaļu balsi no debesīm sakām: kāpiet šurp augšā! – Un viņi pacēlās debesīs uz mākoņa, un viņu ienaidnieki uz tiem skatījās. 13 Tajā brīdī sākās liela zemestrīce, un desmitā daļa pilsētas sagruva, zemestrīcē tika nogalināti septiņi tūkstoši cilvēku, un pārējos pārņēma bailes, un viņi pielūdza un godināja Dievu debesīs. 14 Otrās bēdas pagāja; redzi, steigšus nāk trešās!
Septītā taure
15 Kad atskanēja septītā eņģeļa taure, varenas balsis debesīs sāka runāt:
“Ir tapusi mūsu Kunga un viņa Kristus pasaules valstība,
viņš valdīs mūžu mūžos!”
16 Tad divdesmit četri vecajie, kas sēdēja Dieva priekšā savos troņos, krita uz sava vaiga un pielūdza Dievu:
17 “Pateicamies tev, Kungs Dievs, Visuvaldītāj,
kas esi un kas biji,
ka tu esi saņēmis savu lielo varu
un esi sācis valdīt!
18 Pagāni iedegās dusmās,
un nāca tavas dusmas
un laiks, kad mirušie tiks tiesāti,
kad pēc nopelniem algu maksās taviem kalpiem, praviešiem,
un svētajiem, un tiem, kas bīstas tava vārda –
maziem un lieliem –,
un kad zemes postītāji tiks iznīcināti!”
19 Un Dieva templis debesīs atvērās, un viņa templī bija redzams viņa derības šķirsts; tad sākās zibeņi, balsis, pērkoni, zemestrīce, milzīga krusa.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
