Valdnieka upuris
1 Tā saka Kungs Dievs: iekšpagalma vārti, kas pret austrumiem, lai sešas darba dienas stāv aizvērti, bet sabatā un jauna mēness dienās tiem jābūt atvērtiem. 2 Valdniekam jāienāk pa lieveņa vārtiem un jānostājas pie vārtu stabiem. Priesteri lai upurē viņa sadedzināmo un miera upuri, viņš pats lai zemojas pie vārtu sliekšņa un tad iet ārā, bet vārtus lai neaizver līdz vakaram. 3 Sabatos un jaunā mēnesī ļaudis lai vārtos zemojas Kungam.
4 Sadedzināmais upuris, ko valdnieks sabatos upurē Kungam, ir: seši jēri un auns bez vainas 5 un viena ēfa labības dāvanas pie auna, bet pie jēriem labības dāvana lai ir tāda, cik grib, un viens hīns eļļas pie ēfas. 6 Jauna mēness dienā jādod jauns vērsis bez vainas, seši jēri un auns bez vainas, 7 un lai dod labības dāvanu – vienu ēfu miltu pie vērša un vienu ēfu pie auna, bet pie jēriem – cik var un vēl vienu hīnu eļļas pie ēfas. 8 Valdniekam jānāk pa lieveņa vārtiem un jāaiziet pa to pašu ceļu.
9 Kad noteiktajos svētkos ļaudis nāk pie Kunga, tad tiem, kuri ienāk pa Ziemeļu vārtiem zemoties, jāiziet ārā pa Dienvidu vārtiem, un tiem, kuri ienāk pa Dienvidu vārtiem, jāiziet pa Ziemeļu vārtiem. Neviens lai neiet ārā pa tiem vārtiem, pa kuriem ienācis, bet pa pretējiem vārtiem. 10 Lai valdnieks iet ar tiem reizē, un, kad tie iet ārā, lai arī viņš iet ārā. 11 Svētkos un noteiktajās sanāksmēs labības dāvana lai ir viena ēfa miltu pie vērša un viena ēfa pie auna, pie jēriem – cik grib, un hīns eļļas pie ēfas.
12 Ja valdnieks labprātīgi pienes sadedzināmo vai miera upuri Kungam, tad lai viņš atver Austrumu vārtus un upurē sadedzināmo un miera upuri, kā viņš to dara sabata dienās. Kad viņš iet prom, lai aizver vārtus aiz sevis. 13 Viņam katru dienu – ik rītu – jāupurē par sadedzināmo upuri Kungam gadu vecs jērs bez vainas, 14 un ik rītu viņam jāpienes labības dāvana Kungam – sestdaļa ēfas miltu un trešdaļa hīna eļļas, ar ko aplaistīt miltus. Tas ir mūžīgs un neatceļams likums! 15 Ik rītu upurim jāpienes jērs, labības dāvana un eļļa.
16 Tā saka Kungs Dievs: ja valdnieks kādam no saviem dēliem dod dāvanu, tad tā lai paliek viņa dēlam par mantojumu, 17 bet, ja valdnieks dāvanu dod kādam no saviem vergiem, tad lai tā viņam ir īpašumā līdz brīvlaišanas gadam, pēc tam lai dod atpakaļ valdniekam, jo viņa īpašums drīkst piederēt viņa dēliem. 18 Valdnieks lai neņem neko no ļaužu īpašuma, lai neatņem tiem viņu mantojumu. Saviem dēliem lai viņš dod mantojumu no sava īpašuma – maniem ļaudīm lai neatņem viņu mantojumu!”
Vietas, kur sagatavot upura gaļu
19 Pa ieeju, kas blakus Ziemeļu vārtiem, viņš mani ieveda priesteru svētajās istabās un rādīja man kādu vietu rietumu galā, 20 un teica man: “Šī ir tā vieta, kur priesteri vārīs vainas un grēka upura gaļu un ceps labības dāvanu – lai to nenes ārējā pagalmā un nesvēta ar to ļaudis.”
21 Viņš mani izveda ārējā pagalmā un veda mani uz visiem četriem pagalma stūriem, un redzi – katrā pagalma stūrī bija vēl viens pagalms. 22 Četros pagalma stūros bija noslēgti pagalmi, četrdesmit olekšu gari un trīsdesmit plati, visi četri stūra pagalmi bija viena lieluma. 23 Visiem četriem visapkārt bija akmens sēta, un visapkārt sētai bija vietas pavardiem. 24 Viņš man teica: “Šie ir pavardu nami, kur tempļa kalpotājiem vārīt tautas kaujamos upurus.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
