Dēmētrijs I kļūst par ķēniņu
1 Simt piecdesmit pirmajā gadā Dēmētrijs, Seleika dēls, devās prom no Romas un ar nedaudziem vīriem nonāca kādā piejūras pilsētā un sāka tur valdīt. 2 Un notika, kad tas nāca savu tēvu ķēniņa namā, karaspēks apcietināja Antiohu un Lisiju, lai tos atvestu pie viņa. 3 Kad šī lieta tapa viņam zināma, viņš sacīja: “Pat nerādiet man viņus!” 4 Tad karavīri tos nokāva, un Dēmētrijs sēdās savas valsts ķēniņa tronī.
Alkims – augstais priesteris
5 Pēc tam pie ķēniņa ieradās visi Israēla bauslības nicinātāji un bezdievji; tos vadīja Alkims, kas vēlējās kļūt par augsto priesteri. 6 Tie apsūdzēja tautu ķēniņa priekšā, sacīdami: “Jūda un viņa brāļi ir nogalinājuši visus tavus draugus un arī mūs ir padzinis no mūsu zemes, 7 tādēļ tagad sūti kādu uzticamu vīru, lai viņš dotos turp un redzētu visu to postu, ko viņš nodarījis mums un visam ķēniņa apgabalam, un lai sodītu viņu un visus tos, kas viņam palīdzējuši.” 8 Tad ķēniņš izvēlējās Bakhidu, kādu ķēniņa draugu, kas valdīja viņpus upei , tas bija varens un uzticams ķēniņam, 9 un sūtīja to kopā ar Alkimu, ko viņš bija iecēlis par augsto priesteri, un lika tam atriebties Israēla dēliem. 10 Bakhids cēlās un devās ar lielu karaspēku uz Jūdejas zemi, viņš arī nosūtīja vēstnešus pie Jūdas un tā brāļiem ar viltus miera piedāvājumu. 11 Taču tie nepieņēma viņa vēstījumu, jo redzēja, ka viņš ieradies ar lielu karaspēku. 12 Tad sapulcējās pie Alkima un Bakhida rakstu mācītāju padome, lai izzinātu patiesību, 13 tie bija hasīdi, kas pirmie no Israēla dēliem meklēja ar tiem mieru, 14 un tie sacīja: “Kopā ar karaspēku ir ieradies vīrs no Ārona dzimtas, viņš nedarīs mums nekā ļauna.” 15 Arī Alkims runāja ar tiem miermīlīgi un zvērēja: “Mēs nevēlamies darīt ļaunu ne jums, ne jūsu draugiem.” 16 Tā tie uzticējās viņam, bet viņš sagūstīja no tiem sešdesmit vīru un tos kādā dienā nokāva, itin kā rakstīts: 17 tie izmētājuši tavu svēto miesas un izlējuši viņu asinis visapkārt Jeruzālemei, un nav neviena, kas tos apglabā. 18 Tad uznāca visai tautai bailes un drebēšana no atnācējiem, un viņi sacīja: “Nav pie tiem tiesas un taisnības, tie ir pārkāpuši vienošanos un lauzuši zvērestu, ko tie zvērējuši.” 19 Bet Bakhids devās prom no Jeruzālemes un izvietojās Bētzatā. Viņš nosūtīja kareivjus, un tie sagūstīja daudz vīru, kas no viņiem bēga, kā arī dažus no tautas; tie nokāva viņus un iemeta dziļā akā. 20 Tad, uzticējis zemi Alkimam un atstājis pie viņa karaspēku, lai tas viņam palīdzētu, Bakhids devās pie ķēniņa. 21 Bet Alkims cīnījās par augstā priestera amatu. 22 Pie viņa ieradās visi, kas musināja tautu, un tad tie savaldīja Jūdejas zemi un nodarīja lielu postu Israēlā. 23 Kad Jūda redzēja, ka viss ļaunums, ko darījis Alkims un israēlieši, kas bija ar viņu, ir lielāks nekā cittautiešu nodarījums, 24 viņš apstaigāja visus apkārtējos Jūdejas apgabalus un atriebās tiem vīriem, kas no viņa bija aizbēguši; tā viņš panāca, ka viņi vairs nepostīja šajā apgabalā. 25 Alkims redzēja, ka Jūda ar saviem sekotājiem pieaug spēkā, un saprata, ka viņš nevarēs tiem stāvēt pretī, tādēļ viņš atgriezās pie ķēniņa un tos nekrietni apsūdzēja.
Nikanora sakāve
26 Un ķēniņš sūtīja Nikanoru, vienu no saviem slavenajiem karavadoņiem, kas bija liels Israēla nīdējs un pretinieks, lai tas izdeldētu šo tautu. 27 Nikanors atnāca uz Jeruzālemi ar lielu karaspēku un nosūtīja pie Jūdas un viņa brāļiem vēstnešus ar viltus miera piedāvājumu: 28 “Lai mums nebūtu ar jums jākaro, es nākšu pie jums ar nedaudz vīriem, lai mēs mierā tiktos ar jums vaigu vaigā.” 29 Tad viņš ieradās pie Jūdas, un tie mierā sveicināja viens otru, bet Nikanora karotāji bija sagatavojušies satvert Jūdu. 30 Taču Jūdam kļuva zināms viņu nodoms, ka viņi nākuši ar viltu, tādēļ Jūda sabijās un negribēja vairs redzēt viņa vaigu. 31 Kad Nikanors saprata, ka viņa nolūks ir tapis zināms, viņš izgāja Jūdam pretī kaujai netālu no Kafarsalamas. 32 Tur krita daudzi, kas bija ar Nikanoru, kādi pieci tūkstoši vīru, un viņš bēga uz Dāvida pilsētu.
33 Un pēc šiem notikumiem Nikanors devās augšā uz Ciānas kalnu. Viņam pretī no svētnīcas iznāca daži priesteri un tautas vecajie, lai viņu miermīlīgi sveiktu un parādītu viņam dedzināmo upuri, kas tiek upurēts par ķēniņu. 34 Bet viņš tos izsmēja, nolamāja, ņirgājās par tiem un runāja ar viņiem augstprātīgi. 35 Viņš arī dusmās zvērēja: “Ja Jūda un viņa karaspēks tagad netiks nodots manās rokās un es pats atgriezīšos atpakaļ sveikā, es nodedzināšu šo templi.” Un viņš aizgāja lielās dusmās. 36 Tad priesteri iegāja templī, nostājās altāra un svētvietas priekšā un sacīja: 37 “Tu izvēlējies šo namu, lai tas tiktu nosaukts tavā vārdā, lai tas būtu lūgšanu un aizlūgšanu nams tavai tautai, 38 atmaksā šim vīram un viņa karapulkam, lai tie krīt no zobena, piemini viņu zaimus un nedod viņiem kur palikt.” 39 Nikanors izgāja no Jeruzālemes un izvietojās Bēt-Horonā; tur viņš apvienojās ar Sīrijas karaspēku. 40 Arī Jūda ar saviem trīs tūkstošiem vīru izvietojās Adasā; un Jūda lūdza Dievu: 41 “Kad tie, kas bija ar ķēniņu , zaimoja, tad izgāja tavs eņģelis un nokāva simt astoņdesmit piecus tūkstošus, 42 tāpat arī šodien satriec šo karaspēku mūsu priekšā, lai pārējie atzīst, ka Nikanors ļaunu runājis pret taviem svētumiem un ka viņš saņem atbilstošu tiesu par savām ļaundarībām.” 43 Karapulki sāka kauju adāra mēneša trīspadsmitajā dienā, un Nikanora karaspēks tika sakauts, un viņš pats krita pirmais šajā kaujā. 44 Kad Nikanora karaspēks redzēja, ka viņš ir kritis, tie pameta ieročus un aizbēga. 45 Israēlieši vajāja tos veselu dienu, visu ceļu no Adasas līdz pat Gezeras pievārtei, un pūta taures viņiem nopakaļ. 46 Tad iznāca ļaudis no visiem apkārtējiem Jūdejas ciemiem un tos aplenca, viņi spieda tos atpakaļ pret tiem, kas dzinās tiem pakaļ, un tā tie visi krita no zobena, un neviens nepalika dzīvs. 47 Bet israēlieši saņēma laupījumu un viņu krājumus, tie nocirta Nikanoram galvu un viņa labo roku, ko viņš tik augstprātīgi bija pacēlis, un aiznesa un izkāra apskatīšanai pie Jeruzālemes. 48 Tad tauta vareni līksmojās un svinēja šo dienu kā lielas līksmības dienu, 49 viņi nolēma svinēt šo dienu katru gadu adāra mēneša trīspadsmitajā dienā. 50 Tā nedaudz dienu Jūdejas zemei bija miers.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
