Jāzepa brāļi dodas uz Ēģipti
1 Kad Jēkabs uzzināja, ka Ēģiptē ir labība, viņš teica saviem dēliem: “Ko jūs skatāties viens uz otru?!” 2 Viņš teica: “Re, es dzirdēju, ka Ēģiptē ir labība! Dodieties turp un pērciet mums labību, lai mēs varam dzīvot, nevis mirt!” 3 Un desmit Jāzepa brāļi devās uz Ēģipti pirkt labību. 4 Bet Jāzepa brāli Benjāminu Jēkabs nelaida kopā ar tiem, domādams: “Ka tik viņam negadās nelaime!” 5 Un Israēla dēli atnāca pirkt kopā ar tiem, kuri arī bija nākuši, jo Kanaāna zemē bija bads. 6 Un Jāzeps – viņam bija vara pār to zemi! Viņš pārdeva labību visām zemes tautām! Atnāca Jāzepa brāļi, un tie klanījās viņam ar seju līdz zemei! 7 Jāzeps ieraudzīja savus brāļus un pazina, bet nedevās tiem zināms, runāja ar tiem stingri un teica: “No kurienes jūs nākat?” Viņi teica: “No Kanaāna zemes! Lai nopirktu ēdamo!” 8 Jāzeps pazina savus brāļus, bet tie viņu nepazina. 9 Tad Jāzeps atcerējās sapņus, ko bija par tiem sapņojis, un teica: “Jūs esat spiegi – jūs esat nākuši izskatīt zemes neaizsargātās vietas!” 10 Bet viņi tam teica: “Nē, mans kungs! Tavi kalpi ir atnākuši pirkt ēdamo! 11 Mēs visi esam viena vīra dēli! Mēs – godīgi! Tavi kalpi nav spiegi!” 12 Bet viņš teica: “Nē! Jūs esat nākuši izskatīt zemes neaizsargātās vietas!” 13 Bet tie teica: “Mēs esam tavi kalpi! Mēs bijām divpadsmit! Mēs esam brāļi, viena vīra dēli no Kanaāna zemes! Redzi – jaunākais šodien ir kopā ar tēvu, un viena vairs nav!” 14 Bet Jāzeps tiem teica: “Ir tā, kā es jums teicu – jūs esat spiegi! 15 Tā jūs tiksiet pārbaudīti – pie faraona dzīvības! – jūs neaiziesiet no šejienes tikmēr, kamēr šurp neatnāks jūsu jaunākais brālis! 16 Sūtiet vienu no jums, lai tas atved jūsu jaunāko brāli. Jūs paliksiet ieslodzīti, un jūsu vārdi tiks pārbaudīti, vai jums ir taisnība vai nav! Pie faraona dzīvības – jūs esat spiegi!” 17 Un viņš lika tos apsargāt trīs dienas. 18 Trešajā dienā Jāzeps tiem teica: “Tā dariet un paliksiet dzīvi! Es bīstos Dieva! 19 Ja jūs esat godīgi, tad viens no brāļiem lai paliek ieslodzīts sardzes namā, bet jūs ejiet, aiznesiet labību uz savām mājām, kur bads! 20 Atvediet pie manis savu jaunāko brāli, tad es pārliecināšos par jūsu vārdiem, un jūs nemirsiet!” Un viņi tā darīja. 21 Viņi teica viens otram: “Tiešām, mēs esam vainīgi par mūsu brāli – kad redzējām viņa dvēseli bēdās, kad viņš mēģināja mūs iežēlināt, bet mēs neklausījāmies! Tādēļ pār mums nākusi šī nelaime!” 22 Un Rūbens viņiem atbildēja: “Vai es jums neteicu: nenoziedzieties pret bērnu! – bet jūs neklausījāt, un nu viņa asinis tiks atprasītas!” 23 Viņi nezināja, ka Jāzeps saprot, jo viņš ar tiem runāja caur tulku. 24 Un viņš aizgriezās no tiem un raudāja, un, atkal pievērsies, runāja ar tiem, paņēma Šimonu un viņu acu priekšā to ieslodzīja. 25 Un Jāzeps pavēlēja piebērt viņu traukus ar labību, kā arī atdot viņu naudu, ieliekot katra maisā, un dot tiem ceļamaizi. Un tā tika darīts. 26 Viņi uzkrāva labību ēzeļiem un devās projām no turienes. 27 Kad tai vietā, kur viņi nakšņoja, viens atvēra savu maisu, lai iedotu barību ēzelim, tas ieraudzīja savu naudu, un redzi – tā bija viņa maišeļa virspusē! 28 Viņš teica saviem brāļiem: “Mana nauda ir atlikta atpakaļ, redzi kur – manā maišelī!” Sirds tiem kāpa pa muti, un tie drebēdami teica: “Ko Dievs mums ir darījis?!”
29 Kad viņi pārnāca pie sava tēva Jēkaba uz Kanaāna zemi, viņi pastāstīja tam visu, kas viņiem gadījies: 30 “Tas vīrs, tās zemes kungs, ar mums runāja stingri un turēja mūs par šīs zemes spiegiem! 31 Bet mēs viņam teicām: mēs esam godīgi! Mēs neesam spiegi! 32 Mēs esam divpadsmit brāļi, mūsu tēva dēli, viena vairs nav, bet jaunākais šodien ir kopā ar mūsu tēvu Kanaāna zemē. 33 Un tas vīrs, tās zemes kungs, mums teica: šādi es uzzināšu, vai jūs esat godīgi – atstājiet pie manis vienu no saviem brāļiem, ņemiet labību badā esošajiem mājās un ejiet! 34 Atvediet savu jaunāko brāli pie manis! Tad es zināšu, ka jūs neesat spiegi, bet esat godīgi. Tad es atdošu jums brāli un jūs varēsiet brīvi staigāt šajā zemē.”
35 Bet, kad viņi iztukšoja savus maisus, redzi – katram maisā bija paša naudas maisiņš, un, kad viņi ieraudzīja savus naudas maisiņus, viņi un viņu tēvs izbijās. 36 Un viņu tēvs Jēkabs tiem teica: “Bez bērniem jūs mani esat atstājuši! Jāzepa vairs nav, Šimona vairs nav, tagad jūs paņemsiet Benjāminu! Pār mani tas viss ir nācis!” 37 Un Rūbens teica savam tēvam: “Nonāvē divus manus dēlus, ja es viņu pie tevis neatvedīšu atpakaļ! Dod viņu man, un es viņu atvedīšu pie tevis atpakaļ!” 38 Bet viņš teica: “Mans dēls neies kopā ar jums, jo viņa brālis ir miris un viņš ir vienīgais, kas palicis! Ja nu ceļā, kurp jūs ejat, viņu ķers nelaime, jūs manu rūpēs nosirmojušo galvu novedīsiet šeolā!”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
