Sapņi un zīlēšana
1 Nejēgas cerības – veltas un mānīgas,
bet sapņi spārno nelgu.
2 Kas sapņiem pieķēries, tas tādam līdzinās,
kas ēnu ķer un vēju tvarsta.
3 Sapnī redzētais – redzētā pretmets,
sejas atveids, nevis seja.
4 Kas no nešķīstā lai būtu šķīsts?
Kas no mānīgā – patiess?
5 Tukša ir pareģošana, zīlēšana un sapņi –
kā dzemdētājas iztēlē dzimušais.
6 Ja vien nav Visuaugstākā sūtīti ciemos,
neveltī sirdi un prātu tiem.
7 Sapņu dēļ daudzi ir maldījušies,
un izgāzies ir sapņu dēļ cerētais;
8 turpretī bez māņiem īstenojama ir bauslība,
ar lūpām, uz kurām var paļauties, – gudrības piepildījums.
Pieredzētais un izprastais
9 Vīrs, kas ceļojis, zina daudz,
daudz pieredzējušais runā ar izpratni;
10 nepieredzējušais zina maz,
izveicību sasniedz ceļotājs.
11 Ceļodams esmu redzējis daudz,
izpratis vairāk nekā esmu ietvēris vārdos;
12 ne reizi vien es esmu bijis nāves briesmās,
bet, redzi, kam pateicoties esmu glābts.
Dievbijība
13 Kas bijā Kungu, tā dvēsele dzīvos,
jo cer uz savu Glābēju;
14 kas bijā Kungu, tas nebīsies ne no kā
un nebaiļosies, jo Kungs – viņa cerība.
15 Kas bijā Kungu, tā dvēsele svētlaimīga.
Kam pieķersies? Kas būs tā balsts?
16 Kas Kungu mīl, tiem pievērstas viņa acis;
ar savu varenību viņš to aizstāvis, ar savu spēku balsts.
Viņš ir patvērums svelmē un patvērums dienasvidū,
viņš sargā, lai nekrīt; lai neklūp – nāk palīgā,
17 ceļ augšup dvēseli un dāvā gaismu acīm.
Viņš dziedina, dzīvību dāvā un svētī.
Taisnīgs un netaisnīgs upuris
18 Peļams ir upuris, kas ziedots no netaisni iegūtā, labvēlību neiemantos bauslības neievērotāju veltes.
19 Visuaugstākajam netīk bezdievīgo upuri,
un no upuru daudzuma nav atkarīga grēku piedošana.
20 Kas upurim ziedo nabagā mantu, līdzinās tam,
kas tēva acu priekšā upurē dēlu.
21 Trūkumcietēja maize – nabagā dzīvība:
kas laupa to, pastrādā asinsdarbu;
22 kas iztiku atņem, nomaitā tuvāko,
kas algādzim algu laupa, aptraipās asinīm.
23 Viens ceļ, otrs grauj,
kāds abiem labums, izņemot pūles?
24 Viens lūdz, otrs lād,
kā balsī lai ieklausās Valdnieks?
25 Kāds tam gan labums no mazgāšanās,
kas mazgājies atkal skar mirušo;
26 tā arī cilvēkam, kas, gavējis par grēkiem,
iet un rīkojas atkal tāpat, –
kurš ieklausīsies viņa lūgšanās,
un kāds gan labums tam bijis no zemošanās?
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
