Dāvids atbrīvo Ciklagas gūstekņus
1 Kad Dāvids ar saviem vīriem trešajā dienā nonāca Ciklagā, amālēkieši bija sirojuši dienvidzemē un Ciklagā, nopostījuši Ciklagu un nodedzinājuši to ar uguni. 2 Viņi aizveda gūstā sievas, kas tur bija, un visus no maza līdz lielam, bet nevienu nenogalināja. Viņi aizgāja savu ceļu un aizveda tos visus sev līdzi. 3 Dāvids ar saviem vīriem ienāca pilsētā, un, redzi, tā bija nodedzināta ar uguni un viņu sievas, dēli un meitas aizvestas gūstā! 4 Dāvids un viņa ļaudis sāka vaimanāt un raudāja, kamēr vairs nebija spēka paraudāt. 5 Arī abas Dāvida sievas bija aizvestas gūstā – jizreēliete Ahīnoama un Abīgaila, karmelieša Nābāla atraitne. 6 Pats Dāvids bija lielos spaidos, jo ļaudis teicās viņu nomētāt akmeņiem – visi bija sarūgtināti par saviem dēliem un meitām. Tomēr Dāvids guva spēku Kungā, savā Dievā.
7 Dāvids teica priesterim Ebjātāram, Ahīmeleha dēlam: “Jel nes šurp man efodu!” Ebjātārs atnesa efodu Dāvidam, 8 un Dāvids izjautāja Kungu: “Vai man dzīties pakaļ šai bandai, vai es to panākšu?” Un viņš tam atbildēja: “Dzenies, jo tu tos noteikti panāksi un visu atgūsi!” 9 Tad Dāvids un viņa seši simti vīru devās ceļā un nonāca pie Besoras strauta, kur daļa no viņiem palika. 10 Dāvids ar četriem simtiem vīru turpināja vajāšanu, bet divi simti vīru, kas bija pārāk novārguši, lai šķērsotu Besoras strautu, palika tur. 11 Viņi uz lauka uzgāja kādu ēģiptieti un atgādāja to pie Dāvida. Viņi tam deva ēst, un tas ēda, un viņi to padzirdīja ar ūdeni. 12 Viņi iedeva tam gabalu vīģu plāceņa un divus rozīņu plāceņus. Viņš ēda un atguvās, jo neko nebija ne ēdis, ne dzēris trīs dienas un trīs naktis.
13 Tad Dāvids viņam jautāja: “Kas tu esi un no kurienes?” Puisis atbildēja: “Es esmu ēģiptietis, kāda amālēkieša vergs. Kad pirms trim dienām es saslimu, mans kungs mani pameta. 14 Mēs sirojām krētiešu dienvidzemē un tajā, kas Jūdā, un Kāleba dienvidzemē, un mēs ar uguni nodedzinājām Ciklagu.” 15 Dāvids viņam prasīja: “Vai tu mani aizvedīsi pie šīs bandas?” Viņš teica: “Zvēri man pie dieviem, ka tu mani nenonāvēsi un neatdosi manam kungam, un es tevi aizvedīšu pie šīs bandas.” 16 Viņš tos noveda lejā, un, redzi, tie bija izklīduši kur kurais – ēda, dzēra un līksmojās par milzīgo laupījumu, ko tie bija guvuši filistiešu un Jūdas zemē. 17 Dāvids tos kāva no krēslas līdz nākamās dienas vakaram, un neviens no tiem neizbēga kā vien četri simti jaunekļu, kas aizbēga jāšus uz kamieļiem. 18 Dāvids atguva visu, ko amālēkieši bija paņēmuši, Dāvids atdabūja arī abas savas sievas. 19 Neviena netrūka – ne maza, ne liela, ne dēlu, ne meitu, ne arī kas no laupījuma un visa, ko tie viņiem bija paņēmuši. To visu Dāvids atdeva ļaudīm atpakaļ. 20 Sev Dāvids ņēma visas avis un vēršus, un viņi dzina tos pa priekšu viņa ganāmpulkam, saukdami: “Šis ir Dāvida laupījums!” 21 Dāvids atgriezās pie tiem divi simti vīriem, kas bija pārāk novārguši, lai sekotu viņam, un kurus tie bija atstājuši pie Besoras strauta. Viņi iznāca pretī Dāvidam un viņa pulkam. Dāvids pienāca pie viņiem un sveicināja ar mieru.
22 Bet visi ļaunie un nelietīgie starp tiem, kas bija gājuši kopā ar Dāvidu, runāja: “Mēs ar viņiem nedalīsimies laupījumā, ko esam atguvuši, tāpēc ka šie nenāca kopā ar mums, – atdosim tikai katram viņa sievu un bērnus, lai ņem un staigā!”
23 Bet Dāvids teica: “Tā nedariet, mani brāļi, ar to, ko Kungs mums devis! Viņš mūs ir pasargājis un nodevis mūsu rokās to bandu, kas bija pret mums nākusi. 24 Kā lai paklausa jūsu vārdiem?! Tiem, kas palikuši pie mantām, pienākas tāda pati daļa kā tiem, kas gājuši karā. Lai visi dalās!” 25 Tā tas ir aizvien kopš tās dienas – viņš to padarīja par likumu un tiesu Israēlā līdz pat šai dienai.
26 Dāvids atgriezās Ciklagā un no laupījuma nosūtīja daļu Jūdas vecajiem, saviem draugiem, sacīdams: “Te jums svētības dāvana no laupījuma, kas atņemts Kunga ienaidniekiem.” 27 Nosūtīja tiem, kas Bētelē, tiem, kas Raāmot-Negebā, tiem, kas Jatīrā, 28 tiem, kas Aroērā, tiem, kas Sifmotā, tiem, kas Eštmo, 29 tiem, kas Rāhālā, tiem, kas jerahmeēliešu pilsētās, tiem, kas kēniešu pilsētās, 30 tiem, kas Hormā, tiem, kas Bor-Āšānā, tiem, kas Atāhā, 31 tiem, kas Hebronā un visur, kur Dāvids un viņa vīri bija staigājuši.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
