Visu vadītāju apvienotie spēki
1 Un notika, kad cittautieši dzirdēja, ka ir uzcelts altāris un svētnīca atjaunota tāda, kāda tā bija iepriekš, tie ļoti sadusmojās 2 un nolēma iznīdēt tos no Jēkaba dzimuma, kas dzīvoja viņu vidū; un tie sāka galināt un slepkavot. 3 Tad Jūda karoja pret Ēsava dēliem, kas Idūmejā pie Akrabatas, jo tie bija aplenkuši Israēlu, un guva pār tiem lielu uzvaru, pazemoja un aplaupīja tos. 4 Tā viņš pieminēja ļaundarības Baiana dēliem, kas bija Israēla tautai par slazdu un valgu, tiem uzglūnēdami uz ceļiem. 5 Viņš tos iesprostoja torņos, ielauzās pie tiem un, tos nolādēdams, nodedzināja torņus ar visu, kas tajos bija. 6 Tad viņš vērsās pret Amona dēliem un sastapa tur lielu un varen stipru tautu un Timoteju, tās vadoni. 7 Viņš izcīnīja pret tiem daudzas kaujas, satrieca un sakāva tos, 8 ieņēma Jazeru un tās apkārtnes pilsētas un atgriezās Jūdejā.
9 Tad pret Israēlu, kas bija palicis savā zemē, sapulcējās cittautieši, kas dzīvoja Gileādā, lai tos iznīcinātu, bet israēlieši bēga uz Dotānas cietoksni 10 un sūtīja vēstuli Jūdam un viņa brāļiem, sacīdami: “Visapkārt pret mums ir sapulcējušies cittautieši, lai mūs iznīcinātu. 11 Tie ir sagatavojušies uzbrukumam pret cietoksni, kurā mēs esam patvērušies, un Timotejs vada viņu karaspēku. 12 Bet tagad nāc, izrauj mūs no viņu rokām, jo liels daudzums mums ir uzkritis. 13 Turklāt visi mūsu brāļi, kas bija Tovā, ir nogalināti, viņu sievas aizvestas gūstā, tāpat arī viņu bērni un manta; apmēram tūkstoš vīru ir gājis bojā.” 14 Kamēr tie vēl lasīja vēstuli, citi vēstneši nāca no Galilejas. Viņu drēbes bija saplēstas, un viņi paziņoja tādu pašu vēsti, 15 ka viņiem ir uzbrukuši sveštautieši no Ptolemaīdas, Tīras, Sidonas un visas Galilejas, lai viņus nonāvētu. 16 Kad Jūda un visa tauta dzirdēja šos vārdus, tie sasauca lielo sapulci, lai nolemtu, kā palīdzēt saviem brāļiem, kas nonākuši spaidos un kara draudos. 17 Tad Jūda sacīja savam brālim Simonam: “Izvēlies un ņem sev līdzi vīrus un dodies glābt savus brāļus, kas ir Galilejā, bet mēs kopā ar Jonatānu, mūsu brāli, dosimies uz Gileādu.” 18 Viņš atstāja Jāzepu, Zaharija dēlu, un Azarju, ka tie vadītu tautu un Jūdejas aizsardzībai palikušo karaspēku, 19 un pavēlēja viņiem, sacīdams: “Uzņemieties tautas vadību, bet nesāciet karu ar cittautiešiem, kamēr mēs atgriezīsimies.” 20 Tad Simonam tika uzticēti trīs tūkstoš vīru, lai viņš ar tiem dotos uz Galileju, bet Jūdam astoņi tūkstoši, lai dotos uz Gileādu. 21 Un Simons devās uz Galileju un izcīnīja pret cittautiešiem daudzas kaujas, līdz satrieca tos sava vaiga priekšā 22 un vajāja tos līdz Ptolemaīdai. Cittautiešu karaspēkā krita līdz trīs tūkstoši vīru, un viņš saņēma kara laupījumu. 23 Viņš ņēma no Galilejas un Arbatas sev līdzi tos, kas tur bija, līdz ar sievām un bērniem, un visu, kas tiem bija, un tie pārnāca Jūdejā ar lielām gavilēm. 24 Bet Jūda Makabejs un viņa brālis Jonatāns šķērsoja Jardānu un nogāja trīs dienu ceļu tuksnesī, 25 kur tie satika nabatiešus. Tie uzņēma viņus miermīlīgi un izstāstīja tiem, kas bija noticis ar viņu brāļiem Gileādā, 26 ka daudzi no tiem ir sagūstīti un tiek turēti Bocrā un Bosorā, Alemā un Haspā, Makēdā un Karnaimā – tās visas ir labi nocietinātas un lielas pilsētas – 27 un ka arī citās Gileādas pilsētās ir gūstekņi. Bet ienaidnieki ir nolēmuši tiem uzbrukt un nogalināt tos visus vienā dienā. 28 Tad Jūda ar savu karaspēku spēji pagriezās pa tuksneša ceļu uz Bocru; viņš ieņēma pilsētu un nokāva ar zobena asmeni visus, kas bija vīriešu kārtas, saņēma kara laupījumu un nodedzināja to ar uguni. 29 Pēc tam tie naktī cēlās un devās uz Dotānas cietoksni. 30 Un notika, kad tie rītausmā pacēla savas acis, tad, redzi, liels ļaužu pulks, ko nevarēja saskaitīt, nesa kāpnes un dažādas kara ierīces, lai ieņemtu cietoksni un cīnītos ar jūdiem, kas bija tajā. 31 Kad Jūda redzēja, ka kauja jau sākusies un saucieni no pilsētas cēlās uz debesīm – tauru skaņas un kliegšana –, 32 viņš sacīja sava karaspēka vīriem: “Cīnieties šodien par mūsu brāļiem!” 33 Viņš ar trim karavīru nodaļām aplenca tos no aizmugures, pūta taures un lūdza Dievu pēc palīdzības. 34 Tad Timoteja karaspēks saprata, ka tas ir Makabejs, un bēga viņa vaiga priekšā, un viņš guva pār tiem lielu uzvaru, un tajā dienā tiem krita līdz astoņiem tūkstošiem vīru. 35 Pēc tam viņš nogriezās uz Alemu, cīnījās pret šo pilsētu un ieņēma to, un nokāva visus, kas bija vīriešu kārtas, saņēma kara laupījumu un nodedzināja to ar uguni. 36 Tad viņš cēlās no turienes un ieņēma Haspu, Makēdu, Bocru un pārējās Gileādas pilsētas. 37 Pēc visiem šiem notikumiem Timotejs sapulcināja citu karaspēku un nostājās viņpus upes iepretim Rafonai. 38 Jūda sūtīja izlūkus izlūkot pretinieka nometni, un tie paziņoja viņam, sacīdami: “Pie viņa sanākušas visas apkārtējās tautas, ļoti liels karaspēks, 39 arī arābi ir nolīgti viņiem palīgā un nostājušies viņpus upes gatavībā, lai ietu karot pret tevi.” Un Jūda izgāja tiem pretī. 40 Kad Jūda ar savu karaspēku tuvojās strautam, Timotejs sacīja saviem karapulku vadītājiem: “Ja viņš pirmais pārnāks pāri pie mums, tad mēs nevarēsim viņam stāvēt pretī un viņš mūs pārvarēs, 41 bet, ja tie baidīsies un nostāsies viņpus upes, tad mēs iesim pāri pie viņa un viņu uzvarēsim.” 42 Kad Jūda tuvojās upei, viņš sasauca pie upes rakstu mācītājus un tiem pavēlēja: “Neļaujiet nevienam cilvēkam palikt nometnē, bet lai visi dodas kaujā.” 43 Un viņš pārgāja pirmais pie tiem, un visa tauta sekoja viņam un sakāva viņa vaiga priekšā visus cittautiešus; tie pameta savus ieročus un aizbēga uz Karnajinas templi. 44 Tad israēlieši ieņēma gan pilsētu, gan templi un nodedzināja ugunī kopā ar visiem, kas bija tur iekšā; tā Karnajina nespēja pastāvēt Jūdas priekšā. 45 Un Jūda sapulcināja pie sevis visus israēliešus, kas dzīvoja Gileādā, lielus un mazus, arī viņu sievas, bērnus un viņu mantu; viņu bija liels pulks, kas gatavojās atgriezties Jūdejā. 46 Tie nonāca pie Efronas. Tā bija liela un ļoti labi nocietināta pilsēta viņu ceļā, un tai nevarēja paiet garām ne pa labo pusi, ne kreiso, bija jāiet tai tieši pa vidu; 47 bet pilsētas iedzīvotāji ieslēdzās pilsētā un aizvēla vārtiem priekšā akmeņus. 48 Kad Jūda sūtīja pie tiem vēstnešus ar miera vārdiem: “Mēs iziesim cauri jūsu zemei uz savu zemi un neko ļaunu jums nedarīsim; mēs vienkārši izsoļosim cauri,” – tie tomēr negribēja viņam atvērt. 49 Tad Jūda pavēlēja izsludināt pa visu karaspēku, ka katram jāapmetas tur, kur viņš tobrīd bija. 50 Un karavīri sakārtojās kaujai un karoja pret pilsētu visu dienu un visu nakti, līdz pilsēta padevās viņu rokās. 51 Tad viņš nokāva ar zobenu visus, kas bija vīriešu kārtas, nopostīja pilsētu līdz pamatiem, saņēma kara laupījumu un izgāja tai cauri, iedams pāri nokautajiem. 52 Pēc tam tie pārgāja pāri Jardānai uz lielo līdzenumu, kas iepretim Bēt-Šānai. 53 Bet Jūda visu ceļu pulcināja atpalikušos un uzmundrināja tautu, līdz tie nonāca Jūdejas zemē. 54 Viņi uzkāpa Ciānas kalnā ar prieku un līksmību un pienesa dedzināmos upurus pateicībā par to, ka tie bija atgriezušies drošībā un neviens no tiem nebija kritis.
55 Bet, kad Jūda un Jonatāns bija Gileādas zemē un viņa brālis Simeons Galilejā pie Ptolemaīdas, 56 karaspēka virspavēlnieki Jāzeps, Zaharija dēls, un Azarja dzirdēja par varonību un cīņām, ko tie bija izcīnījuši, 57 un sacīja: “Darīsim slavenu arī paši savu vārdu un dosimies karot pret citām tautām, kas mums visapkārt.” 58 Viņi to paziņoja karaspēkam, kas bija pie tiem, un devās uz Jamniju. 59 Viņiem pretī no pilsētas iznāca Gorgijs ar saviem vīriem, lai cīnītos ar viņiem. 60 Tad Jāzeps un Azarja tika sakauti un pretinieks viņus vajāja līdz pat Jūdejas robežām; tajā dienā krita no Israēla tautas līdz pat diviem tūkstošiem vīru. 61 Bet tik liela sakāve tautā notika tādēļ, ka tie nepaklausīja Jūdu un viņa brāļus, iedomādamies veikt kādus varoņdarbus; 62 taču viņi nebija no to vīru dzimtas, ar kuru rokām Dievs bija lēmis Israēlam dot pestīšanu.
63 Tā Jūda un viņa brāļi kļuva slaveni visā Israēlā un pie visām tautām, kur vien dzirdēja viņu vārdu; 64 un sanāca pie viņiem sveicēji. 65 Tad Jūda un viņa brāļi devās karot ar Ēsava dēliem uz zemi, kas bija pret dienvidiem, tie sakāva Hebronu un tās apkārtnes pilsētas, nopostīja visapkārt tās nocietinājumus un nodedzināja tās torņus. 66 Pēc tam tie devās uz filistiešu zemi un gāja cauri Marisanas zemei. 67 Tajā dienā kaujā krita daži priesteri, kas bija nodomājuši veikt varoņdarbus un neapdomīgi devušies kaujā. 68 Tad Jūda pagriezās uz Azotu filistiešu zemē un nopostīja viņu ziedokļus, sadedzināja ugunī viņu dievu tēlus, saņēma kara laupījumu un atgriezās Jūdejā.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
