Sālamans novēršas no Dieva
1 Ķēniņš Sālamans mīlēja daudzas svešu tautu sievas – faraona meitu un arī moābietes, amonietes, edomietes, sidonietes, hetietes, 2 un arī no tām tautām, par kurām Kungs bija sacījis Israēla dēliem: “Neprecieties ar tiem, un viņi lai neprecas ar jums, jo tad jūsu sirdis noteikti pievērstos viņu dieviem!” – tām Sālamans pieķērās ar mīlestību. 3 Viņam bija septiņi simti augstdzimušu sievu un trīs simti blakussievu, un viņa sievas tam grozīja prātu. 4 Kad Sālamans kļuva vecs, viņa sievas pievērsa tā prātu citiem dieviem, un viņa sirds neatrada mieru pie Kunga, viņa Dieva, kā viņa tēva Dāvida sirds. 5 Sālamans sekoja sidoniešu dievietei Aštartei un pretīgajam amoniešu elkam Milkomam. 6 Sālamans darīja to, kas ļauns Kunga acīs, un netiecās pēc Kunga, kā viņa tēvs Dāvids.
7 Tad Sālamans uzcēla altāri pretīgajam moābiešu elkam Kemošam kalnā, kas iepretī Jeruzālemei, un pretīgajam amoniešu elkam Moleham. 8 To pašu viņš darīja visām savām sveštautiešu sievām, kuras kvēpināja un upurēja saviem dieviem. 9 Un Kungs dusmojās uz Sālamanu, jo viņš bija novērsies no Kunga, Israēla Dieva, kas viņam bija divreiz atklājies. 10 Dievs viņam bija pavēlējis: “Neseko citiem dieviem!” – bet Sālamans neievēroja Kunga pavēli. 11 Un Kungs sacīja Sālamanam: “Tādēļ ka tu tā darīji un neturēji manu derību un manus likumus, ko es tev pavēlēju, es atraušu no tevis valdīšanu un došu to tavam kalpam. 12 Tomēr tavas dzīves laikā es to nedarīšu tava tēva Dāvida dēļ. Es to atraušu tavam dēlam! 13 Taču visu valsti es neatraušu – vienu cilti es došu tavam dēlam mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ, ko es esmu izvēlējies!”
Sālamana pretinieki
14 Un Kungs deva Sālamanam pretinieku, edomieti Hadadu, viņš bija no Edoma ķēniņa dzimtas. 15 Toreiz, kad Dāvids bija Edomā un karaspēka virspavēlnieks Joābs bija devies apbedīt nogalinātos, viņš izkāva visus edomiešus. 16 Joābs un viss Israēls tur palika sešus mēnešus, līdz tie iznīdēja visus edomiešus. 17 Bet Hadads un daži edomieši no viņa tēva kalpiem aizbēga uz Ēģipti. Hadads bija mazs zēns. 18 Viņi izgāja no Midjānas un nonāca Pārānā. Viņi ņēma sev līdzi vīrus no Pārānas, nonāca Ēģiptē pie faraona, Ēģiptes ķēniņa, un tas viņam deva namu, maizi un zemi. 19 Un Hadads ieguva lielu faraona vēlību, un tas viņam deva par sievu savas sievas, ķēniņienes Tahpenēsas, māsu. 20 Un Tahpenēsas māsa dzemdēja viņam dēlu Gnubatu, un Tahpenēsa viņu nošķīra no krūts faraona namā, un Gnubats bija faraona namā kopā ar faraona dēliem. 21 Kad Hadads Ēģiptē uzzināja, ka Dāvids apgūlies pie saviem tēviem un karaspēka virspavēlnieks Joābs ir miris, Hadads sacīja faraonam: “Laid mani, lai es eju uz savu zemi!” 22 Bet faraons viņam sacīja: “Kā tev trūka pie manis, ka tu gribi iet uz savu zemi?” Un viņš atbildēja: “Nekā – tomēr atlaid mani!”
23 Un Dievs lika pret viņu sacelties Rezonam, Eljāda dēlam, kurš bija aizbēdzis no sava kunga Hadadezera, Cobas ķēniņa. 24 Viņš sapulcināja pie sevis vīrus un kļuva par laupītāju pulka vadoni, bet Dāvids tos sakāva. Tad viņi devās uz Damasku, apmetās tur un valdīja Damaskā. 25 Viņš bija Israēla pretinieks visu Sālamana laiku – ļauns kā Hadads, un viņš nīda Israēlu un valdīja pār Arāmu.
Jārobāma sacelšanās
26 Sālamana kalps, efrātietis Jārobāms, Nebāta dēls no Cerēdas, kura māte bija atraitne, vārdā Cerūa, sacēlās pret ķēniņu. 27 Redzi, kādēļ viņš sacēlās pret ķēniņu – Sālamans cēla Millo un mūrēja ciet plaisas sava tēva Dāvida pilsētā. 28 Bet Jārobāms bija ietekmīgs vīrs, un Sālamans ievēroja jaunekli, ka tas labi tiek galā ar darbiem, un iecēla viņu pār visiem Jāzepa nama strādniekiem.
29 Toreiz Jārobāms bija izgājis no Jeruzālemes, un ceļā tam pienāca pravietis Ahija no Šīlo, kurš bija apvilcis jaunu mēteli. Tie abi uz lauka bija vieni. 30 Tad Ahija ņēma jauno mēteli, kas tam bija mugurā, sarāva divpadsmit gabalos 31 un sacīja Jārobāmam: “Ņem sev desmit gabalus, jo tā saka Kungs, Israēla Dievs: redzi, es izraušu valsti no Sālamana rokām un došu tev desmit ciltis, 32 bet viņam paliks viena cilts mana kalpa Dāvida un Jeruzālemes dēļ – tā ir pilsēta, kuru es izvēlējos starp visām Israēla ciltīm! 33 Tāpēc ka viņi mani ir pametuši un zemojušies sidoniešu dievietei Aštartei, moābiešu dievam Kemošam un Amona dēlu dievam Milkomam un nav staigājuši manos ceļos, nav darījuši, kas man šķiet pareizs, un nav pildījuši manus likumus un manas tiesas, kā darīja viņa tēvs Dāvids, 34 es neatņemšu viņam visu valsti, jo es viņu iecēlu par valdnieku uz visu mūžu mana kalpa Dāvida dēļ, kuru es izvēlējos un kurš turēja manus baušļus un likumus. 35 Es atņemšu valsti viņa dēlam un došu tev desmit ciltis, 36 bet viņa dēlam es došu vienu cilti, lai manam kalpam Dāvidam vienmēr būtu gaismeklis manā priekšā Jeruzālemē – pilsētā, kuru es izvēlējos, lai tur mājotu mans vārds. 37 Es tevi ņemšu, un tu valdīsi pār visu, ko tava dvēsele vēlēsies, un tu būsi ķēniņš pār Israēlu. 38 Ja tu klausīsi visu, ko es tev pavēlēšu, un staigāsi manos ceļos, darīsi, kas man šķiet pareizs, un turēsi manus likumus un manus baušļus kā mans kalps Dāvids, tad es būšu ar tevi un uzcelšu tev drošu namu, kā uzcēlu Dāvidam, un es došu tev Israēlu! 39 Tādēļ es pazemošu Dāvida dzimtu, bet ne uz visiem laikiem.”
40 Un Sālamans lūkoja nonāvēt Jārobāmu, bet Jārobāms sataisījās un bēga uz Ēģipti pie Ēģiptes ķēniņa Šīšaka un palika Ēģiptē līdz Sālamana nāvei.
Sālamana nāve
(2L 9:29–31)41 Citi Sālamana darbi un viss, ko viņš darījis, un viņa gudrība – vai tad par to nav rakstīts Sālamana darbu grāmatā? 42 Sālamans valdīja Jeruzālemē pār visu Israēlu četrdesmit gadus. 43 Sālamans apgūlās pie saviem tēviem, un viņu apbedīja viņa tēva Dāvida pilsētā. Pēc tam valdīja viņa dēls Rehabeāms.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
