Ījabs: mana apsūdzība ir taisnīga
1 Ījabs atbildēja, sacīdams:
2 “Kaut manu rūgtumu svērtin svērtu,
visu manu postu uz svariem liktu!
3 Par jūras smiltīm tas smagāk sver,
tādēļ vārdi man samisas.
4 Jo Visuvarenā bultas mani ķer,
un viņu indi dzer mana sirds,
Dieva briesmas stājas pret mani!
5 Vai mežēzelis brēks leknā zālē?
Vai vērsis mauros pie mistra siles?
6 Kas pliekanu ēdīs bez sāls?
Vai olas receklim kāda garša?
7 Negrib tam pieskarties mana dvēsele,
nešķīsta man šī maize!
8 Kaut man dāvātu, ko es lūdzu,
ko gaidu, kaut dotu Dievs,
9 lai uzklausa un sadragā mani,
izstiepj roku un nocērt mani!
10 Tad man būtu vēl mierinājums –
skaudrās sāpēs es gavilētu,
ka Svētā vārdus apslēpis neesmu!
11 Kur man spēks, lai vēl gaidu?
Kāds mans gals, ka vēl ciešos?
12 Vai es tik stiprs kā akmens?
Vai mana miesa no vara?
13 Vai palīdzība nav atņemta man
un mans padoms no manis atrauts?
14 Vai drauga žēluma nevajag tam,
kas izmisis kurn pret Stipro?
15 Viltīgi mani brāļi kā strauts,
kā palu gultne tie zūd,
16 tie melnē no ledus,
apslēpjas tajos sniegs,
17 kad tveice uznāk, tie sīkst,
karstumā iznīkst no savas vietas.
18 Karavānas nogriežas sānis,
tuksnesī noiet un pazūd,
19 lūko ūdeni Tēmas karavānas,
Šebas ceļinieki cer uz to –
20 kaunas, ka paļāvušies,
atnākuši tie pieviļas.
21 Tāpat jūs tagad ar mani –
ieraugāt briesmas, jau nobīstaties!
22 Vai tad sacīju: dodiet man!
No sava krājuma par mani maksājiet,
23 glābiet mani no naidnieku rokām,
no varmāku rokām izpērciet mani?!
24 Māciet mani, es cietīšu klusu!
Kur mana vaina, stāstiet man!
25 Cik stipri ir taisnības vārdi,
bet ko var pārmest tādi kā jūs?
26 Vai jūs domājat vārdus norāt?
Vai grūtdieņa vārdi tik vējam vien?
27 Par bāreni kauliņus metat,
tirgojaties par savu draugu!
28 Tad nu paceliet vaigu pret mani!
Vai tad es jums melotu vaigā?!
29 Atkāpieties! – te viltus nav,
nu atkāpieties! – es palieku taisns!
30 Vai man uz mēles ir netaisnība,
vai manas aukslējas nejustu postu?
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
