Derības šķirsts tiek novietots templī
(2L 5:2–6:2)1 Tad Sālamans Jeruzālemē pulcināja Israēla vecajos, visu cilšu galvenos un Israēla dēlu tēvu namu vadoņus, lai pārnestu Kunga derības šķirstu no Dāvida pilsētas Ciānas. 2 Ētana mēnesī, kas ir septītais mēnesis, uz svētkiem pie ķēniņa Sālamana sapulcējās visi Israēla vīri. 3 Kad visi Israēla vecajie sanāca, priesteri ņēma šķirstu, 4 paņēma Kunga šķirstu, Saiešanas telti un visas svētlietas, kas bija teltī, un priesteri un levīti tās nesa. 5 Ķēniņš Sālamans un visa Israēla sapulce, kas pulcējās pie viņa šķirsta priekšā, upurēja sīklopus un liellopus, tos nevarēja ne saskaitīt, ne aplēst daudzuma dēļ. 6 Priesteri ienesa Kunga derības šķirstu savā vietā iekšnamā – svētumu svētumā zem ķerubu spārniem. 7 Ķerubu spārni bija izplesti pār šķirsta vietu, un ķerubi pārsedza šķirstu un nesamās kārtis no augšas. 8 Kārtis bija tik garas, ka kāršu galus varēja redzēt no svētvietas iekšnama priekšā, bet no ārpuses tās neredzēja. Tur tās ir līdz šai dienai. 9 Šķirstā nekā cita nebija, tikai divas akmens plāksnes, kuras tur ielika Mozus Horebā, kur Kungs noslēdza derību ar Israēla dēliem, kad izveda tos no Ēģiptes zemes. 10 Kad priesteri izgāja no svētvietas, mākonis piepildīja Kunga namu, 11 un mākoņa dēļ priesteri nevarēja nostāties kalpošanai, jo Kunga godība piepildīja Kunga namu. 12 Tad Sālamans sacīja:
“Kungs sacījis,
ka dzīvos tumšā padebesī!
13 Celt esmu tev uzcēlis dižu namu,
vietu, kur tev dzīvot mūžīgi!”
Sālamans svētī tautu
(2L 6:3–11)14 Tad ķēniņš pagriezās pret tiem un svētīja visu Israēla sapulci, un visa Israēla sapulce stāvēja. 15 Un viņš sacīja: “Svētīts ir Kungs, Israēla Dievs, kurš ar savu muti sacījis manam tēvam Dāvidam to, ko pats ar savu roku piepildījis, sacīdams: 16 kopš tās dienas, kad es izvedu savu tautu Israēlu no Ēģiptes, es visu Israēla cilšu starpā nebiju izvēlējies pilsētu, kur uzcelt namu, lai tajā mājotu mans vārds, taču es izvēlējos Dāvidu valdīt pār manu Israēla tautu, 17 un mans tēvs Dāvids vēlējās celt namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam. 18 Bet Kungs sacīja manam tēvam Dāvidam: tu gribēji celt namu manam vārdam un darīji labu, to gribēdams, 19 tikai tu pats necelsi šo namu, bet tavs dēls, kas nācis no tava gurna, – viņš cels namu manam vārdam! 20 Kungs ir apstiprinājis savu vārdu, kuru viņš runājis, un es esmu nācis pēc mana tēva Dāvida un sēžu Israēla tronī, kā Kungs to ir sacījis, – es uzcēlu namu Kunga, Israēla Dieva, vārdam! 21 Es tur iekārtoju vietu derības šķirstam, kurā ir Kunga derība, ko viņš noslēdza ar mūsu tēviem, kad izveda tos no Ēģiptes zemes.”
Sālamana lūgšana tempļa iesvētīšanā
(2L 6:12–42)22 Sālamans stāvēja Kunga altāra priekšā, iepretī visai Israēla sapulcei, viņš cēla rokas pret debesīm 23 un sacīja: “Kungs, Israēla Dievs, nav tāda Dieva kā tu ne augšā debesīs, ne apakšā virs zemes, kas tā uzturētu derību un žēlastību pret saviem kalpiem, kuri staigā tavā priekšā no visas sirds. 24 Tu turēji solījumu savam kalpam, manam tēvam Dāvidam. Tu runāji ar savu muti un šodien ar savu roku to piepildīji! 25 Un tagad, Kungs, Israēla Dievs, turi, ko solīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam! Tu sacīji – tev netrūks, kas sēdēs Israēla tronī manā priekšā, ja tikai tavi dēli staigās manā priekšā tādus ceļus, kā tu staigāji. 26 Un tagad, Israēla Dievs, apstiprini jel savus vārdus, kurus tu sacīji savam kalpam, manam tēvam Dāvidam!
27 Vai tiešām Dievs mājo uz zemes? Redzi, debesis un debesu debesis neietver tevi, kur nu vēl šis nams, kuru es esmu uzcēlis! 28 Jel pievērsies sava kalpa lūgšanai un pazemīgam lūgumam, Kungs, mans Dievs! Uzklausi raudas un lūgšanas, ar kurām tavs kalps šodien nāk tavā priekšā! 29 Lai tavas acis ir atvērtas nakti un dienu pār šo namu – vietu, par kuru tu esi sacījis: tur mājos mans vārds! Sadzirdi lūgšanu, ko tavs kalps šeit sacīs! 30 Uzklausi sava kalpa un savas Israēla tautas lūgumu, ko viņi lūgs šajā vietā, uzklausi to savā mājoklī debesīs, uzklausi un piedod! 31 Ja kāds grēko pret savu tuvāko un tas viņu nozvērina, uzlikdams lāstu, bet viņš iet zvērēt šajā namā tava altāra priekšā, 32 tad tu uzklausi no debesīm un tiesā taisnīgi savus kalpus – notiesā grēcīgo, lai viņa nodarījums nāk pār viņa galvu, bet attaisno taisnīgo un dari viņam pēc taisnības.
33 Ja ienaidnieks sakautu tavu Israēla tautu, tādēļ ka viņi grēkojuši pret tevi – bet viņi tomēr atgriežas pie tevis un atzīst tavu vārdu, lūdz un izlūdzas šajā namā tavu žēlsirdību, 34 tad tu uzklausi no debesīm un piedod savai Israēla tautai viņas grēkus un atdod atpakaļ zemi, kuru tu esi devis viņu tēviem. 35 Ja debesis aizslēgtos un nelītu lietus, tādēļ ka viņi ir grēkojuši pret tevi – bet viņi lūdz šajā vietā un atzīst tavu vārdu, un atgriežas no saviem grēkiem, kaut tu esi viņus pazemojis, 36 tad tu uzklausi no debesīm un piedod grēkus saviem kalpiem un Israēla tautai, jo tu viņiem mācīsi labo ceļu, pa kuru staigāt, un sūtīsi lietu pār zemi, kuru tu esi devis savai tautai mantojumā.
37 Ja zemē ir bads, mēris, sausums, labības rūsa, siseņi, kukaiņi vai arī ienaidnieks ceļas pret zemes vārtiem un nāk posts un sērgas, 38 tad ikvienu lūgšanu, ikvienu pielūgšanu, ko tev lūdz jebkurš cilvēks no visas tavas Israēla tautas, kurš savā sirdī izprot postu un izstiepj rokas pret šo namu, 39 tu uzklausi no debesīm, savas mājvietas, piedod un atdari pēc viņa darbiem, jo tu vienīgais zini viņa sirdi, tu proti atšķirt katra cilvēka sirdi.
40 Lai tie tevis bīstas visas mūža dienas, kuras dzīvo šajā zemē, ko tu devi mūsu tēviem, 41 un arī svešzemnieks, kas nav no tavas Israēla tautas, bet ir atnācis no tālas zemes tava vārda dēļ, 42 jo ir dzirdējis tavu lielo vārdu, tavu stipro roku un izstiepto elkoni – ja viņš atnāks un lūgs šajā namā, 43 tad tu uzklausi no debesīm, savas mājvietas, un dari visu, kā dēļ svešzemnieks sauc uz tevi, lai visas zemes tautas pazītu tavu vārdu un bītos tevis, tāpat kā tava Israēla tauta, lai tās zinātu, ka pār šo namu, kuru es uzcēlu, ir pasludināts tavs vārds!
44 Ja tava tauta dodas karā pret ienaidniekiem – ceļā, kurā tu viņus sūti, – un tie pielūdz Kungu, pagriezušies pret to pilsētu, kuru tu esi izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam, 45 tad tu no debesīm sadzirdi viņu lūgšanas un pielūgšanas un izspried viņu lietu. 46 Ja viņi grēko pret tevi – jo nav cilvēka, kas negrēkotu, – un tu dusmo uz tiem un liec ienaidniekam saņemt viņus un aizvest gūstā uz ienaidnieka zemi, kas tālu vai tuvu, 47 un, ja tajā zemē, kur viņi ir gūstā, viņu sirdis atgriežas un gūsta zemē tie lūdz tevi, sacīdami: mēs esam grēkojuši un bijuši netaisni un ļauni, – 48 un viņi atgriežas pie tevis no visas sirds un dvēseles savu ienaidnieku zemē, kur viņi ir gūstā, un viņi lūdz tevi, pagriezušies uz savu zemi, kuru tu devi viņu tēviem, uz pilsētu, kuru tu izvēlējies, un namu, kuru es uzcēlu tavam vārdam, – 49 tad uzklausi no debesīm, savas mājvietas, viņu lūgšanas un pielūgšanas un izspried viņu lietu. 50 Piedod savai tautai, kas pret tevi grēkojusi, visus pārkāpumus pret tevi un dod žēlsirdību, ka gūstītāji par tiem apžēlojas, 51 jo viņi ir tava tauta un tavs īpašums, kurus tu izvedi no Ēģiptes, no dzelzs cepļa. 52 Lai tavas acis ir atvērtas uz tava kalpa pielūgšanām un tavas Israēla tautas pielūgšanām, uzklausi visu, ko tie sauc uz tevi. 53 No visām zemes tautām tu viņus esi nošķīris sev par īpašumu, kā tu sacīji, kad ar sava kalpa Mozus roku liki izvest mūsu tēvus no Ēģiptes, Kungs Dievs!”
54 Kad Sālamans beidza lūgt Kungu, šo lūgšanu un pielūgšanu, viņš piecēlās, jo bija nometies ceļos Kunga altāra priekšā, un pacēla rokas pret debesīm. 55 Viņš nostājās un skaļā balsī svētīja visu Israēla sapulci: 56 “Svētīts lai ir Kungs, kas devis mieru savai Israēla tautai, kā viņš bija solījis. Neviens vārds no visiem viņa labajiem vārdiem, ko viņš sacījis caur savu kalpu Mozu, nav zudis! 57 Lai Kungs, mūsu Dievs, ir ar mums, tāpat kā viņš bija ar mūsu tēviem! Viņš lai mūs neatstāj un nepamet! 58 Pievērs sev mūsu sirdis, lai staigājam visus tavus ceļus un turam tavus baušļus, likumus un tiesas, ko tu pavēlēji mūsu tēviem. 59 Lai šie mani vārdi, kurus es izlūdzos Kunga priekšā, ir tuvu pie Kunga, mūsu Dieva, dienām un naktīm – lai viņš izspriež savu kalpu un savas Israēla tautas lietu dienu no dienas! 60 Lai visas zemes tautas zina, ka Kungs ir Dievs un cita nav! 61 Lai jūsu sirdis ir pie Kunga, mūsu Dieva. Staigājiet viņa likumos un turiet viņa baušļus tāpat kā šodien!”
Tempļa iesvētīšanai pienestie upuri
(2L 7:4–10)62 Tad ķēniņš kopā ar visu Israēlu upurēja Kunga priekšā. 63 Sālamans upurēja miera upuri, viņš Kungam upurēja divdesmit divus tūkstošus vēršu un simt divdesmit tūkstošus avju – to ķēniņš un visi Israēla dēli veltīja Kunga namam. 64 Todien ķēniņš iesvētīja iekšējo pagalmu, kas Kunga nama priekšā, tur viņš upurēja sadedzināmo upuri, labības dāvanu un miera upura taukus. Vara altāris, kas atradās Kunga priekšā, bija par mazu sadedzināmajam upurim, labības dāvanai un miera upura taukiem. 65 Tad Sālamans rīkoja svētkus, un viss Israēls no Hamātas līdz Ēģiptes ielejai bija kopā ar viņu lielā sapulcē Kunga, mūsu Dieva, priekšā septiņas dienas un vēl septiņas dienas, pavisam četrpadsmit dienas. 66 Astotajā dienā viņš tautu atlaida, tie svētīja ķēniņu un gāja uz savām teltīm priecīgi, līksmu sirdi par visu labo, ko Kungs bija darījis savam kalpam Dāvidam un Israēla tautai.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
