Trīs jaunekļi miesassargi pie Dārija
1 Ķēniņš Dārijs sarīkoja lielu pieņemšanu visiem saviem padotajiem, visiem saviem ģimenes cilvēkiem un visiem Mēdijas un Persijas augstmaņiem, 2 arī visiem satrapiem, karavadoņiem un viņa pakļautības vietvalžiem simt divdesmit satrapijās no Indijas līdz Etiopijai. 3 Viņi ēda un dzēra un pamielojušies devās projām, bet ķēniņš Dārijs devās uz guļamistabām un aizmiga, tad piecēlās. 4 Tajā laikā trīs jaunekļi, ķēniņa miesassargi, savā starpā sarunāja: 5 “Pateiksim katrs vienu vārdu, kurš šķiet visvarenākais! Un kura minētais vārds izrādīsies visvarenākais, tam ķēniņš Dārijs piešķirs lielas dāvanas un uzvaras veltes, 6 arī purpura drānas un zelta dzeramtraukus, guļvietu zeltā un zeltgrožu ratus, bisona galvasrotu un kaklarotu, 7 tas savas gudrības dēļ varēs sēdēt kā otrais aiz Dārija un saukties par viņa tuvinieku.” 8 Un, uzrakstījuši katrs savu sakāmo, viņi nolika to ķēniņa Dārija galvgalī un norunāja – 9 kad ķēniņš pamodīsies, tie iedos viņam rakstīto, un, kura vārdus ķēniņš un trīs Persijas augstmaņi atzīs par gudrākajiem, tam tiks uzvara, kā rakstīts. 10 Viens uzrakstīja: visvarenākais ir vīns. 11 Otrs uzrakstīja: visvarenākais ir ķēniņš. 12 Trešais uzrakstīja: visvarenākās ir sievietes, bet par visu varenāka – patiesība. 13 Kad ķēniņš pamodās, tie paņēma rakstīto un iedeva viņam, un viņš izlasīja. 14 Tad ķēniņš sūtīja pēc visiem Persijas un Mēdijas augstmaņiem, satrapiem un karavadoņiem, vietvalžiem un padomniekiem, apsēdās sēžu zālē un izlasīja tiem rakstīto. 15 Ķēniņš sacīja: “Paaiciniet jaunekļus, un lai viņi paskaidro savus vārdus!” Un tie tika aicināti un ienāca. 16 Un klātesošie tos uzrunāja: “Stāstiet mums, ko esat uzrakstījuši!”
17 Iesāka pirmais, kas bija minējis vīna varu. Viņš sacīja tā: 18 “Ak, vīri, cik varens ir vīns! Visiem cilvēkiem, kuri to dzer, tas maldina prātu. 19 Tas dara vienādu ķēniņa un bāreņa, verga un brīva cilvēka, nabaga un bagātnieka saprašanu. 20 Ikvienu prātu tas pievērš labsajūtai un priekam, nepiemin rūpes un trūkumu, 21 ikvienu sirdi tas dara bagātu un neizceļ ne ķēniņu, ne satrapu un katram liek runāt par tā talantiem. 22 Vīnu dzerot, ļaudīm piemirstas viņu saiknes ar draugiem un brāļiem, un pēc laiciņa tie ķeras pie dunčiem, 23 bet, atguvušies no vīna, viņi neatceras darīto. 24 Ak, vīri, vai gan vīns nav visvarenākais, ja tā tas liek rīkoties?” Un, to teicis, viņš apklusa.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
