Tobita lūgšanas
1 Tad Tobits līksmā prātā uzrakstīja lūgšanas vārdus: 2 “Augstu teikts ir Dievs un viņa valstība, kas dzīvo uz mūžu mūžiem, jo viņš šausta un apžēlo, noved visdziļākajā pazemē un uzved augšā no lielās pazušanas, un nav neviena, kas izbēgtu viņa rokai. 3 Pateicieties viņam, Israēla dēli, citu tautu priekšā, jo viņš jūs ir izklīdinājis viņu vidū 4 un šeit atklājis savu varenību. Tad nu cildiniet viņu visu cilvēku priekšā, jo viņš ir mūsu Kungs un mūsu pašu Dievs, un mūsu pašu Tēvs, un pats Dievs uz visiem laiku laikiem. 5 Viņš visus jūs šaustīs par jūsu nelietībām un apžēlos un pasargās no visām tautām, kur vien jūs būtu starp tām izkaisīti. 6 Kad vien jūs griezīsieties pie viņa ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli, solīdamies būt viņa priekšā patiesi, viņš pagriezīsies uz jums un nekad vairs neapslēps savu vaigu no jums. 7 Un tagad skatieties, ko viņš ir darījis pie jums, un pateicieties viņam skaļā balsī un augstu teiciet taisnības Kungu un cildiniet mūžības Ķēniņu. 8 Es savas gūstniecības zemē pateicos viņam un rādu grēcinieku tautai viņa spēku un varenību. Atgriezieties, grēcinieki, un dariet taisnību viņa priekšā, – kas to zina, vai viņš gribēs jūs un vai parādīs jums žēlsirdību? 9 Savu Dievu es cildinu, un mana dvēsele cildina debesu Ķēniņu un līksmojas par viņa varenību. 10 Ak, svētā pilsēta Jeruzāleme, lai Dievu teic visi, kas tevī mīt, un lai pateicas viņam, viņš šaustīs par tavu dēlu darbiem un taisno dēlus atkal apžēlos. 11 Pateicies Kungam labi un slavē mūžības Ķēniņu, lai viņa telts tiek uzcelta tevī ar prieku no jauna. 12 Lai viņš iepriecina tevī visus tavus gūstekņus un mīl tevī visus tavus pazemotos uz paaudžu paaudzēm. 13 Spoža gaisma spīdēs līdz pat zemes malai, daudzas tautas no tālienes un visas zemes galu iedzīvotāji sanāks tevī pie tava svētā vārda, savas dāvanas rokās nesdami debesu Ķēniņam, paaudžu paaudzes līksmosies tevī un dos tev izredzētās vārdu šā laika paaudzēs. 14 Nolādēti visi, kas runās skarbus vārdus, nolādēti būs visi, kas tevi posta, kas noposta tavus mūrus un sagrauj tavus torņus, un nodedzina tavus namus, bet būs svētīti uz mūžu visi, kas tevis bīstas. 15 Tad nu priecājies un līksmojies par taisno dēliem, jo visi sapulcēsies un slavēs mūžības Kungu. Svētīti, kas tevi mīl, un svētīti, kas priecājas par tavu mieru, 16 un svētīti visi cilvēki, kas bēdāsies par tevi, par visu tavu šaustīšanu, jo viņi priecāsies tevī un redzēs visu tavu prieku uz mūžu. Mana dvēsele, teici augstu lielo Kungu. 17 Jeruzāleme, tevī, pilsēta, tiks uzcelts viņa nams uz visiem laiku laikiem. Svētīts es būšu, ka tas būs manas tautas patvērums, kur tā redzēs tavu slavu un pateiksies debesu Ķēniņam; tavas durvis, Jeruzāleme, tiks izrotātas ar safīru un smaragdiem un ar dārgakmeņiem visi tavi mūri. Tavi torņi, Jeruzāleme, tiks izrotāti zeltā un to aizsargtorņi būs no tīra zelta; tavas ielas, Jeruzāleme, tiks izliktas ar Sufīras akmeni. 18 Jeruzālemes vārti dziedās sajūsmas dziesmas, un visi tās nami teiks: “Alleluja, slavēts ir Israēla Dievs,” un svētītie slavēs svēto vārdu uz mūžu un vēl.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
