Sveiciens
1 Pāvils un Timotejs, Jēzus Kristus kalpi, visiem svētajiem Kristū Jēzū, kas mītat Filipos, arī bīskapiem un diakoniem, 2 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Pateicība un lūgšana par filipiešiem
3 Ikreiz, kad atceros jūs, es pateicos savam Dievam 4 par jums visiem ikvienā savā lūgšanā; es ar prieku nododos lūgšanām 5 par mūsu kopību evaņģēlija sludināšanā no pirmās dienas līdz pat šim brīdim. 6 Es paļaujos uz to, ka Dievs, kas pie jums iesāka labo darbu, to pabeigs līdz Jēzus Kristus dienai. 7 Ir pareizi, ka es šādi par jums visiem domāju, jo jūs esat manā sirdī – gan manās važās, gan evaņģēlija aizstāvībā un nostiprināšanā jūs visi esat manas žēlastības līdzdalībnieki. 8 Dievs ir mans liecinieks, kā es pēc jums visiem ilgojos Jēzus Kristus sirds mīlestībā. 9 Tādēļ es lūdzu, lai jūsu mīlestība arvien vairāk pārplūstu atzīšanā un dziļā sapratnē, 10 lai visi pārbaudījumi jūs pārliecinātu, kas ir labāks, lai jūs būtu sirdsskaidri un nevainojami Kristus dienai, 11 pārpilni ar taisnības augļiem, kas nāk caur Jēzu Kristu, Dieva godam un slavai.
Pāvila važas veicinājušas evaņģēlija izplatīšanos
12 Es gribu, brāļi, lai jūs saprastu, ka viss, kas noticis ar mani, ir nācis par labu evaņģēlija izplatībai, 13 visā imperatora gvardē un arī visiem pārējiem ir kļuvis skaidri redzams, ka važās esmu saistīts Kristus dēļ 14 un brāļu vairākums, kas paļaujas uz Kungu, manu važu dēļ drosmīgāk nekā jebkad uzdrošinājās bez bailēm paust Dieva vārdu. 15 Ir tādi, kas sludina Kristu skaudības un sāncensības dēļ, bet citi – no labas gribas. 16 Viņi sludina mīlestībā, zinādami, ka esmu nolikts evaņģēlija aizstāvībai, 17 bet tie pirmie sludina Kristu nevis ar šķīstu nolūku, bet gan sāncensības mudināti, domādami, ka tā viņi, man atrodoties cietumā, vairos manas ciešanas. 18 Kā tad ir? Es priecājos, ka jebkurā gadījumā – vai nu ar blakus nolūku, vai patiesi – tiek pasludināts Kristus. Un es priecāšos vienmēr, 19 jo es zinu, ka caur jūsu lūgšanām un Jēzus Kristus Gara palīdzību tas nesīs man glābšanu. 20 Manas karstākās ilgas un cerības ir – ka nekur es netikšu likts kaunā, bet būšu pilns drosmes, ka, tāpat kā vienmēr, arī tagad – vai caur dzīvību vai caur nāvi – Kristus tiks augsti pagodināts manā miesā, 21 jo dzīvot man nozīmē – Kristus un mirt man ir ieguvums. 22 Palikt dzīvam man nozīmē auglīgu darbu, un es nezinu, ko izvēlēšos. 23 Mani velk uz abām pusēm: es kāroju atraisīties un būt ar Kristu, jo tas ir daudz labāk, 24 bet jūsu dēļ ir nepieciešams palikt miesā. 25 Ar tādu paļāvību es zinu, ka palikšu un būšu kopā ar jums jūsu izaugsmē un ticības priekā, 26 lai tad, kad ieradīšos pie jums vēlreiz, caur mani jūsu dižošanās Kristū Jēzū būtu pāri plūstoša. 27 Šajā pasaulē, dzīvojot starp cilvēkiem, esiet Kristus evaņģēlija cienīgi, tā ka, atnākot un jūs redzot vai prombūdams, es par jums dzirdu, ka jūs pastāvat vienā Garā un kā viena dvēsele kopīgi cīnāties par evaņģēlija ticību. 28 Nebīstieties no pretiniekiem nevienā lietā; tas būs viņiem pierādījums par viņu bojā eju un par jūsu izglābšanos, un tas ir no Dieva. 29 Kristus dēļ jums dota dāvana ne tikai ticēt viņam, bet viņa dēļ arī ciest, 30 izcīnot tādu pašu cīņu, kādu esat redzējuši notiekam pie manis un kādu dzirdat notiekam tagad.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
