Aizdevums
1 Kas aizdod tuvākajam, rīkojas žēlsirdīgi;
kas pasniedz palīdzīgu roku, ievēro baušļus.
2 Kad tuvākajam vajadzīgs, aizdod viņam,
un savukārt pats atdod laikus.
3 Izpildi solīto un izturies godīgi pret tuvāko,
tad vajadzīgo dabūsi katrā laikā.
4 Kā atrasts ieguvums daudziem šķiet aizdevums,
un viņi sagādā grūtības tiem, kuri nākuši palīgā.
5 Līdz nebūs saņēmis, tāds skūpstīs roku
un pazemīgā balsī izteiksies par tuvākā mantu, –
kad pienāks brīdis atlīdzināt, vilcināsies,
ar tukšiem vārdiem atmaksās un vainos mirkli.
6 Ja nu izdosies atgūt pusi,
to varēs uzskatīt kā atrastu ieguvumu;
ja ne – viens būs izkrāpis naudu,
otrs lieki ieguvis naidnieku,
kas atdos ar lamāšanos un lādēšanos
un goda vietā ar negodu atlīdzinās.
7 Ne aiz ļaunuma novēršas daudzi,
bet gan uzmanoties, lai lieku reizi netiktu piekrāpti.
Žēlastības dāvanas
8 Turpretī pret nabagu izturies ar iecietību,
ar žēlastības dāvanu nevilcinies!
9 Palīdzi rokpelnim baušļa dēļ
un samērā ar viņa trūcīgumu neaizraidi tukšā!
10 Aizdod sudrabu brālim un draugam,
lai zem akmens rūsa nesaēd.
11 Noguldi uzkrāto bagātību pēc Visuaugstākā baušļiem,
un tā tev atmaksāsies vairāk nekā zelts.
12 Noglabā žēlastības dāvanu savos slepenajos kambaros,
un no katra ļaunuma tā tevi glābs:
13 par stipru vairogu un smagu šķēpu pārāka
ar naidnieku tavā labā tā cīnīsies.
Galvojums
14 Labs cilvēks galvo tuvākā labā,
turpretī kaunu zaudējušais atstās nelaimē.
15 Neaizmirsti galvotāja labvēlību,
jo tavā labā viņš ir galvojis ar sevi pašu.
16 Galvotāja īpašumus grēcinieks izpostīs,
un nepateicīgais savu glābēju atstās nelaimē.
17 Daudzus, kas zēla un plauka, ir izpostījis galvojums,
izmētājis kā jūras bangas,
18 no mājām izraidījis varenos,
un tiem bija jāmaldās svešās tautās.
19 Grēcinieks, kas, dzenoties pēc peļņas,
uzņemas galvojumu, krīt tiesas rokās.
20 Atbilstoši savām iespējām palīdzi tuvākajam,
taču uzmanies, lai neiekristu pats.
Mājas
21 Dzīvošanu nodrošina maize un ūdens,
apģērbs un māja – sargātāja no ļaužu skatieniem.
22 Labāk dzīvot nabagam jumta pažobelē
nekā svešos ļaudīs pie smalkiem ēdieniem.
23 Esi apmierināts gan ar mazumiņu, gan ar daudzumu,
un nebūs jāklausās pārmetumos, mitinoties ļaudīs.
24 Slikta dzīve – no mājas uz māju,
ne muti neatvērsi, mitinoties ļaudīs.
25 Dzīvosi svešumā, netencināts sniegsi padzerties
un turklāt vēl klausīsies rūgtos vārdos:
26 “Nāc šurp, svešiniek, uzklāj galdu!
Ja tev ir kas ēdams, dod man ēst!”
27 “Ej prom, svešiniek! Ieradies godājams viesis.
Brālis ir klāt. Man vajadzīgs nams.”
28 Nav viegli saprātīgajam, nama ļaužu rātam,
aizdevēja pārmetumos klausīties.