Altāris Ēbāla kalnā
1 Tad Mozus kopā ar Israēla vecajiem pavēlēja tautai: “Ievērojiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu! 2 Tajā dienā, kad jūs iesiet pār Jardānu uz zemi, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, uzslej lielus akmeņus un nobalsini tos. 3 Raksti uz tiem visus šīs bauslības vārdus, kad būsi pārgājis tajā pusē, lai tu varētu ieiet zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod, – zemē, kur piens un medus plūst, kā tev solījis Kungs, tavu tēvu Dievs. 4 Kad būsiet pārgājuši pāri Jardānai, tad akmeņus, par ko es šodien pavēlēju, uzslejiet Ēbāla kalnā un nobalsiniet tos. 5 Uzbūvē tur Kungam, savam Dievam, altāri – akmens altāri! – dzelzi nelieto! 6 Uzbūvē Kunga, sava Dieva, altāri no veseliem akmeņiem un dedzini tur upurus Kungam, savam Dievam. 7 Upurē miera upurus un ēd tur, un priecājies Kunga, sava Dieva, priekšā. 8 Un raksti uz akmeņiem visus šīs bauslības vārdus skaidri salasāmi.”
9 Tad Mozus kopā ar priesteriem levītiem runāja uz visu Israēlu: “Apklusti un klausies, Israēl, šodien tu esi kļuvis par tautu Kungam, savam Dievam! 10 Klausi Kungu, savu Dievu, un pildi visus viņa baušļus un likumus, ko es tev šodien pavēlu!”
Divpadsmit lāstu vārdi
11 Tajā pašā dienā Mozus pavēlēja tautai, sacīdams: 12 “Šie lai stājas un svēta tautu Gerizīma kalnā, kad jūs būsiet šķērsojuši Jardānu: Šimons un Levī, un Jūda, un Jisašhars, un Jāzeps, un Benjāmins. 13 Un šie lai stājas un saka lāstu Ēbāla kalnā: Rūbens un Gāds, un Ašērs, un Zebulūns, un Dāns, un Naftālī. 14 Lai levīti liecina un skaļā balsī saka visiem Israēla vīriem šos vārdus:
15 nolādēts, kas taisa tēlu vai izlietu veidolu, amatnieka darinājumu, preteklību Kungam, un kas noglabā to slēptuvē! Un lai visa tauta atbild un saka: patiesi!
16 Nolādēts, kas negodā savu tēvu un māti! Un lai tauta saka: patiesi!
17 Nolādēts, kas pārceļ sava tuvākā robežu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
18 Nolādēts, kas maldina aklo ceļā! Un lai visa tauta saka: patiesi!
19 Nolādēts, kas sagroza tiesu svešiniekam, bārenim un atraitnei! Un lai visa tauta saka: patiesi!
20 Nolādēts, kas guļ ar sava tēva sievu, jo viņš atsedz, ko viņa tēvs apsedzis! Un lai visa tauta saka: patiesi!
21 Nolādēts, kas guļ ar kādu lopu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
22 Nolādēts, kas guļ ar savu māsu, sava tēva vai mātes meitu! Un lai visa tauta saka: patiesi!
23 Nolādēts, kas guļ ar savu sievasmāti! Un lai visa tauta saka: patiesi!
24 Nolādēts, kas slepus nosit savu tuvāko! Un lai visa tauta saka: patiesi!
25 Nolādēts, kas ņem maksu, lai kādu nokautu un izlietu nevainīgas asinis! Un lai visa tauta saka: patiesi!
26 Nolādēts, kas nedara šīs bauslības vārdus un nepilda tos! Un lai visa tauta saka: patiesi!