Manases valdīšana
(2Ķēn 21:1–9)1 Manase sāka valdīt divpadsmit gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē piecdesmit piecus gadus. 2 Manase darīja to, kas netīkams Kungam, kā tās pretīgās tautas, kuras Kungs bija padzinis, Israēla dēliem ienākot. 3 Viņš atkal sāka celt augstieņu altārus, ko bija sagrāvis viņa tēvs Hizkija, uzslēja altārus baāliem un darināja ašēras, viņš pielūdza visus debesu pulkus un kalpoja tiem. 4 Viņš cēla tiem altārus pat tajā Kunga namā, par ko Kungs teicis: “Lai mans vārds Jeruzālemē mīt uz mūžiem!” 5 Tur abos Kunga nama pagalmos viņš cēla altārus visiem debesu pulkiem. 6 Ben-Hinnomas ielejā viņš upurēja ugunī savus dēlus, viņš zīlēja, pareģoja, pesteļoja, izsauca mirušo garus, darīja burvestības – viņš darīja daudz netīkama Kungam, viņu sadusmodams. 7 Viņš darināja elka tēlu un nolika to Dieva namā, par ko Dievs bija teicis Dāvidam un viņa dēlam Sālamanam: “Šajā namā un Jeruzālemē, ko es izvēlējos no visām Israēla ciltīm, es likšu mājot savam vārdam uz mūžiem! 8 Es neatraušu Israēla kājas no zemes, kuru apsolīju viņu tēviem, ja vien tie turēs un ievēros visu, ko esmu tiem pavēlējis, – visu Mozus doto bauslību, likumus un tiesas!” 9 Bet Manase vilināja Jūdu un Jeruzālemes iemītniekus darīt ļaunu, tāpat kā tās tautas, kuras Kungs iznīcināja, Israēla dēliem ienākot.
Manases pazemošanās un varas atjaunošana
10 Kungs brīdināja Manasi un viņa ļaudis, bet tie neņēma vērā. 11 Tad Kungs pret tiem sūtīja Asīrijas ķēniņa karaspēka virsniekus – tie satvēra Manasi ar āķiem un, vara važās saslēgtu, aizveda uz Bābeli. 12 Nonācis postā, viņš lūdza Kungu, savu Dievu, un gauži zemojās savu tēvu Dievam, 13 viņš nemitīgi lūdza, un Dievs uzklausīja viņa lūgšanu un atveda viņu atpakaļ uz Jeruzālemi, kur viņa valsts. Nu Manase atzina, ka Kungs ir Dievs! 14 Pēc tam viņš Dāvida pilsētā no Gīhonas ielejas rietumpuses līdz Zivju vārtiem un visapkārt Ofela kalnam uzcēla ārējo mūri, viņš cēla to ļoti augstu. Viņš arī iecēla karaspēka virsniekus visām Jūdas nocietinātajām pilsētām. 15 Viņš aizvāca no Kunga nama svešos dievus, elku tēlus un visus altārus, kurus bija cēlis Kunga nama kalnā un Jeruzālemē, un izmēza tos no pilsētas. 16 Viņš atjaunoja altāri Kungam un tur upurēja miera upurus un pateicības upurus. Viņš pavēlēja jūdiem, lai tie kalpo vienīgi Kungam, Israēla Dievam. 17 Tomēr ļaudis joprojām upurēja augstienēs, taču vienīgi Kungam, savam Dievam.
Manases nāve
(2Ķēn 21:17–18)18 Pārējie Manases darbi un viņa lūgšana Dievam, un redzētāju atbilde Kunga, Israēla Dieva, vārdā – redzi, tie ir aprakstīti Israēla ķēniņu grāmatā. 19 Un viņa lūgšana, viņa zemošanās Dievam un visi viņa grēki un neuzticība, un vietas, kurās viņš cēla augstieņu altārus, uzslēja ašēras un elku tēlus, līdz tika pazemots, – par to visu rakstīts redzētāju stāstos. 20 Manase apgūlās pie tēviem, un viņu apbedīja paša namā. Pēc tam sāka valdīt viņa dēls Āmons.
Āmona valdīšana
(2Ķēn 21:19–26)21 Āmons sāka valdīt divdesmit divu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divus gadus. 22 Viņš darīja to, kas netīkams Kungam, tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase. Āmons darināja elku tēlus, tāpat kā viņa tēvs Manase, viņš upurēja un kalpoja tiem. 23 Viņš nezemojās Kungam, kā bija zemojies viņa tēvs Manase, – tā Āmons vairoja savu vainu. 24 Viņa kalpi sazvērējās un nonāvēja viņu paša namā, 25 bet ļaudis nogalēja visus, kas bija sazvērējušies pret ķēniņu Āmonu, un iecēla viņa dēlu Jošijāhu valdīt pār tautu.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
