Otrā atkāpe: dabas dievināšana
1 Tik tiešām , tukši visi cilvēki,
ko vadījusi Dieva nezināšana:
no labā, kas ir redzams,
nav jaudājuši iepazīt to, kurš ir,
nedz, veltot uzmanību darbiem,
izdibināt, kas tos darinājis,
2 bet iedomājās dievus esam gan uguni, gan vēju,
gan gaisu žiglo, gan zvaigžņu jumu,
gan ūdeni neganto, gan debesu spīdekļus –
pasaules valdītājus.
3 Ja, skaistuma sajūsmināti, viņi tos
uzskatīja par dieviem,
lai zina, cik gan pārāks ir to pavēlnieks –
radījis tos ir viņš, no kura cēlies skaistums;
4 vai arī, stipruma un spara pārsteigti,
lai secina, cik varenāks gan viņš, kas visu veido,
5 jo tam, kas radīts, piemīt diženums un daile,
no kā var visa Aizsācēju, visa Radītāju, iepazīt.
6 Bet vai tad pelna viņi lielus pārmetumus? –
jo, meklējot un vēloties atrast Dievu,
tik viegli taču ir tiem nomaldīties,
7 tādēļ, ka savos pētījumos viņa darbiem pievērsušies,
tie ļaujas valdzinājumam, ko rosa ārējais, –
jo redzamais ir skaists.
8 Nav aizbildinājuma tiem!
9 Ja spēja izzināt tik daudz,
lai varētu Visumu iztēloties,
kā gan – un vēl jo vairāk –
neatrada to, kas visa Saimnieks?
Elkdievība
10 Turpretim nožēlojami ir tie, kas,
cerības saistot ar nedzīvo,
par dieviem dēvē to, kas darināts cilvēka rokām:
ar prasmi, dzīvos radījumus atveidojot,
kaldinātu sudrabu un zeltu,
vai nederīgu akmeni, sensenas rokas darbu.
11 Redzi, piemēram, kāds galdnieks koku cirtējs
viegli veidojamu koku nozāģē,
ar izmaņu visgarām mizu noplēš
un, daiļi darinādams, izgatavo
diendienā lietojamu, noderīgu trauku,
12 bet darbā radušās atliekas izmanto,
lai gatavotu sev sātu maltīti.
13 No visām atliekām nederīgāko –
caurcaurēm zarainu un greizu pagali –
viņš ņem un, rūpīgi to graizot vaļas brīžos,
ar brīvā laikā gūto māku darinot,
vērš vai nu cilvēka atveidā,
14 vai kādas prastas dzīvās būtnes līdzībā;
ar mīniju pārklāj, sarkani nokrāso,
ik zarvietu ar krāsu aizklājot;
15 un, uztaisījis piemērotu mitekli,
pie sienas kar, ar dzelzi piestiprinot,
16 lai nenokrīt – viņš norūpējies,
apzinādamies tā bezpalīdzību,
jo tas ir atveids, kuram jāpalīdz.
17 Bet, lūdzoties par īpašumiem,
laulībām un bērniem,
pie tā, kam dvēseles nav, nekaunas viņš vērsties
18 un veselības dēļ piesauc nespējnieku;
no beigta prasa dzīvību,
no neprašas viņš palīdzību diedelē;
no tā, kas nespēj soli spert, – laimīgu ceļojumu,
19 un peļņu, panākumus, veiksmi roku darbos
viņš lūdz no tā, kam nevarīgas rokas.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
