Hizkijas saslimšana
(2Ķēn 20:1–112L 32:24–26)1 Tajās dienās Hizkija saslima uz miršanu. Pie viņa atnāca pravietis Jesaja, Āmoca dēls, un teica: “Tā saka Kungs: nokārto sava nama lietas, jo tu mirsi un vairs neatveseļosies.” 2 Hizkija pagriezās pret sienu, lūdza Kungu 3 un sacīja: “Ak, Kungs, atceries taču, ka es staigāju tavā priekšā patiesībā un no visas sirds un ka es darīju labu!” – un Hizkija gauži raudāja.
4 Tad pār Jesaju nāca Kunga vārds: 5 “Ej un runā uz Hizkiju: tā saka tava tēva Dāvida Dievs: es sadzirdēju tavu lūgšanu un redzēju tavas asaras – redzi, es pielikšu tavai dzīvei vēl piecpadsmit gadus! 6 Es izglābšu tevi no Asīrijas ķēniņa rokas un arī šo pilsētu – es sargāšu šo pilsētu! 7 Un šī tev ir zīme no Kunga, ka Kungs darīs, kā solījis. 8 Redzi, es pagriezīšu atpakaļ ēnu Āhāza saules pulkstenī, pagriezīšu atpakaļ sauli par desmit iedaļām!” – un tad saule pakāpās atpakaļ par desmit iedaļām, tāpat kā pirmīt bija kāpusi uz priekšu.
9 Šo rakstīja Jūdas ķēniņš Hizkija par savu slimību pēc tam, kad bija no slimības atlabis:
10 “Es sacīju:
jau pusmūžā man ir jāaiziet,
uz šeola vārtiem es norīkots
uz visiem gadiem,
kas manam mūžam atlikuši!
11 Es teicu: vairs man neredzēt Kungu,
Kungu dzīvo zemē,
vairs man cilvēku neredzēt
tur, kur mīt beigtie!
12 Mans mājoklis aizrauts,
no manis noritināts kā ganu telts,
kā audējs es savu dzīvi tinu,
nu izrauts no stellēm –
dienu un nakti viņš galē mani!
13 Līdz rītam saucu pēc palīga,
kā lauva viņš lauž man visus kaulus,
dienu un nakti viņš galē mani!
14 Kā bezdelīga, kā dzērve es klaigāju,
kā balodis guldzinu,
man acis gurdas, ka ne pacelt, –
mans Kungs, esmu nospiests, palīdzi man!
15 Ko lai es saku,
viņš man tā teica – viņš arī darīja,
visi mani gadi aizskrējuši,
nu dvēselē rūgtums!
16 Mans Kungs!
Tā cilvēks dzīvo, tur mans gars mīt –
dod man spēku un dzīvini mani!
17 Redzi, rūgtum rūgtais nāk man par labu,
tu izrāvi manu dvēseli
no nīcības bedres,
tu sev aiz muguras aizliki
visus manus grēkus!
18 Šeols tev nepateiksies,
nāve tevi neslavēs –
vairs necer tie, kas bedrē nokāpuši,
ka tu uzticams!
19 Dzīvie, dzīvie –
tie tev pateiksies kā es šodien,
tēvs darīs zināmu dēliem,
ka tu uzticams!
20 Kungs glābs mani –
visas manas dienas
es spēlēšu stīgas Kunga namā!”
21 Tad Jesaja teica: “Ņemiet vīģu plāceni un lieciet uz augoņa, tad viņš atlabs!” 22 Un Hizkija sacīja: “Kāda būs zīme, ka es atkal varēšu doties uz Kunga namu?”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
