Ābrams un Lats
1 Un Ābrams aizgāja no Ēģiptes uz Negebu – viņš un viņa sieva ar visu, kas viņam bija, un Lats kopā ar viņu. 2 Ābrams bija jo turīgs – viņam bija ganāmpulki, sudrabs un zelts. 3 Un viņš klejodams devās no Negebas līdz Bētelei, līdz tai vietai, kur sākumā bija viņa telts, starp Bēteli un Aju, 4 un altāris, ko viņš tur sākumā bija darinājis, un Ābrams tur piesauca Kunga vārdu. 5 Arī Latam, kurš gāja kopā ar Ābramu, bija avis, vērši un teltis. 6 Bet zeme viņus nevarēja uzturēt, ka viņi apmestos tur abi kopā, jo viņu mantība bija liela, un viņi nevarēja tur apmesties kopā. 7 Un starp Ābrama ganāmpulka ganiem un Lata ganāmpulka ganiem bija strīds. Tolaik tai zemē dzīvoja kanaānieši un perizieši. 8 Un Ābrams teica Latam: “Lai nav strīdu starp mani un tevi, starp maniem ganiem un taviem ganiem – jo mēs taču esam brāļi! 9 Vai tavā priekšā nav visa zeme? Nošķiries jel no manis – ja tu iesi pa kreisi, es iešu pa labi, un, ja tu iesi pa labi, es iešu pa kreisi!”
10 Un Lats pacēla acis un uzlūkoja visu Jardānas ieleju – pirms Kungs bija nopostījis Sodomu un Gomoru, tā bija ūdens dzirdināta kā Kunga dārzs, kā Ēģiptes zeme uz Coaras pusi! 11 Lats izvēlējās sev visu Jardānas ieleju, un Lats klejoja uz austrumiem, un viņi nošķīrās viens no otra. 12 Ābrams dzīvoja Kanaāna zemē, bet Lats dzīvoja ielejas pilsētās un slēja savas teltis līdz Sodomai. 13 Sodomas vīri bija ļauni un ļoti grēkoja pret Kungu. 14 Un Kungs teica Ābramam, kad Lats bija no viņa nošķīries: “Pacel savas acis un paskaties no tās vietas, kur tu esi, uz ziemeļiem un uz dienvidiem, uz austrumiem un uz rietumiem! 15 Visu zemi, ko tu redzi, es došu tev un taviem pēcnācējiem uz mūžiem! 16 Es došu tev tik pēcnācēju, cik putekļu uz zemes – ja kāds var saskaitīt zemes putekļus, tas varēs saskaitīt arī tavus pēcnācējus! 17 Celies, pārstaigā šo zemi garumā un platumā, jo tev es to došu!” 18 Un Ābrams nojauca teltis, gāja un apmetās pie Mamres ozoliem, kas ir Hebronā, un uzcēla tur Kungam altāri.