Sālamana lūgšana, izlūdzoties gudrību
1 “Tēvu Dievs, Kungs žēlotājs, kas visu esi radījis ar savu vārdu
2 un savā gudrībā cilvēku darījis,
lai pār tevis radīto tas valdītu,
3 pasauli pārvaldītu svēti un taisnīgi
un godprātīgi spriestu tiesu,
4 dāvā man gudrību,
kas sēž līdzās tavam tronim,
no sava bērnu pulka mani
pārbaudījis neaizraidi, –
5 tavs vergs es esmu, tavas kalpones dēls,
vājš cilvēks, īsu dzīvi,
bez izpratnes par bauslību un tiesu;
6 jo arī tad, ja kāds būtu pilnīgs
starp cilvēku dēliem,
bez gudrības, kas nāk no tevis,
viņš nebūtu nekas.
7 Par ķēniņu tu mani izraudzīji savai tautai,
par tiesnesi saviem dēliem un meitām,
8 svētnīcu teici uzcelt savā svētajā kalnā,
altāri pilsētā, kur uzslieta tava telts –
tās svētās telts atveids,
kas tevis darināta kopš pirmsākumiem.
9 Ar tevi gudrība, kas zina tavus darbus,
tev, pasauli radot, bijusi līdzās
un izprot to, kas tavās acīs tīkams,
ar taviem baušļiem saskanīgs un pareizs.
10 No svētajām debesīm viņu atsūti,
atsūti no sava godības troņa,
lai pūliņos tā nāktu man talkā
un lai es zinātu, kas labpatīk tev;
11 jo visu tā zina un saprot –
ar apdomu mani vadīs darbos,
ar savu godības spēku pasargās.
12 Ar labvēlību tad tu pieņemsi visu, ko veikšu,
tavu tautu taisnīgi tiesāšu
un būšu tēva troņa cienīgs.
13 Kas citādi gan, būdams cilvēks,
Dieva gribu pazīs?
Kas izpratīs, ko vēlas Kungs?
14 Nožēlojami taču ir mirstīgo spriedumi,
nepastāvīgas mūsu domas,
15 dvēseli smagi māc nīcīga miesa,
domām bagātu prātu – no zemes darinātā telts.
16 Ar grūtībām mēs iztēlojamies, kas ir virs zemes,
ar pūlēm atklājam, kas rokām satverams,
bet kas gan izpētījis to, kas debesīs,
17 un kas gan tavu gribu izzinājis,
ja neesi dāvinājis tu viņam gudrību
un Svēto Garu sūtījis no augstumiem?
18 Vien šādi tika iztaisnotas zemes iemītnieku takas,
kas tev ir patīkams, tas ļaudīm iemācīts;
ir viņi glābti – pateicoties gudrībai.”
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
