Draugu izvēle
1 Ikviens draugs saka: “Es taču arī esmu draugs!” –
bet dažs labs tikai vārda pēc ir draugs.
2 Vai tad nav skumji, nāvīgi skumji, ja biedrs
un draugs pārvēršas par naidnieku?
3 Ak, nekrietnā doma, no kurienes radusies –
applūdināt sauszemi ar viltu!
4 Ir biedrs, kas, draugam līksmojoties, priecājas,
bet nostājas pret viņu, kad uznāk grūtības;
5 ir biedrs, kas sastrādājas ar draugu vēdera dēļ,
bet, kaujai tuvojoties, vairogu tver.
6 Atceries draugu sirdī,
bet, bagāts kļuvis, viņu neaizmirsti!
Padomdevēju izvēle
7 Padomu slavē katrs padomdevējs,
bet ir arī tāds, kas dod padomu savā labā.
8 No padomdevēja uzmanies!
Jau iepriekš zini, kas tam vajadzīgs,
jo arī viņš dos padomu savā labā,
lai tu neizrādītos likme, tam kauliņus metot
9 un apgalvojot, ka esi uz pareizā ceļa.
Iztālēm stāvot, viņš noskatīsies:
kas tad ar tevi atgadīsies.
10 Neapspriedies ar tiem,
kuri raugās uz tevi ar aizdomām!
Neatklāj savus nodomus tiem,
kuri ir greizsirdīgi uz tevi:
11 nedz sievietei – par viņas sāncensi,
nedz gļēvajam – par karu,
nedz tirgotājam – par maiņu,
nedz tirdziniekam – par pārdošanu,
nedz nenovīdīgajam – par pateicību,
nedz nepateicīgajam – par labestību,
nedz svārstīgajam – par kādu darbu,
nedz līgtajam uz gadu – par līguma izbeigšanu,
nedz laiskam kalpam – par daudzajiem darbiem!
Nevienam no tiem neprasi padomu!
12 Turpretī uzturi attiecības ar dievbijīgu vīru,
kuru zini ievērojam baušļus,
kurš ir tāds pats kā tu savā sirdī,
kurš jutīs tev līdzi, ja solis tev aizmetīsies;
13 kā arī augstu vērtē padomu, ko dod tava sirds!
Ne uz ko citu tu taču nevari tik ļoti paļauties,
14 jo dvēsele cilvēkam nereti vēsta vairāk
nekā sargtornī septiņi vērotāji.
15 Turklāt vēl pie visa minētā – lūdz Visuaugstāko,
lai viņš tevi vada pa patiesības ceļiem.
Ārēja izveicība un patiesa gudrība
16 Ik darba pamatā – vārds,
ik rīcības pamatā – nodoms.
17 Pārvērtības sirdī atspoguļojas,
sakuplodamas četros zaros:
18 labajā, ļaunajā, dzīvībā un nāvē,
un visu četru valdītāja pastāvīgi ir mēle.
19 Gadās cilvēks, kas ir izveicīgs, daudziem skolotājs, bet attiecībās pats ar sevi – pagalam nederīgs.
20 Gadās tāds, kas vārdos tēlo gudro, bet nav ieredzēts:
tas paliks bez jebkādas iztikas,
21 jo no Kunga nav saņēmis žēlastību,
un tādēļ tam trūkst jebkādas gudrības.
22 Tam, kas attiecībās pats ar sevi ir gudrs,
uz lūpām ir paša izprastais,
uz viņa izpratnes augļiem var paļauties.
23 Pats savu tautu māca gudrs vīrs,
uz viņa izpratnes augļiem var paļauties.
24 Gudru vīru cildina pārpārēm;
kas viņu redz, teic svētlaimīgu.
25 Cilvēka mūžu skaita dienām,
turpretī Israēla dienām nav skaita.
26 Savā tautā gudrais iemantos uzticību,
un viņa vārds dzīvos mūžam.
Atturība un sāts
27 Pārbaudi pats savu dzīvi, bērns!
Ievēro, kas tev nenāk par labu, un izvairies pats no tā,
28 jo ne viss visiem der
un ne visiem viss tīk.
29 Neesi nesātīgs visu izbaudīt,
neesi negausīgs ēdienos,
30 jo no pārliecīgas ēšanas izraisās slimības
un no nesātības – līdz vēmienam šķebina.
31 No alkatības daudzi ņēmuši galu.
Kas izsargājas no tās, dara garāku savu mūžu.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
