Jetrus padoms Mozum
(5Moz 1:9–18)1 Jetrus, Midjāna priesteris, Mozus sievastēvs, padzirdēja visu, ko Dievs bija darījis Mozum un Israēlam, savai tautai, – ka Kungs izvedis Israēlu no Ēģiptes. 2 Jetrus, Mozus sievastēvs, bija pieņēmis Mozus sievu Ciporu, ko tas bija atlaidis, 3 kā arī abus viņas dēlus, no kuriem vienam vārds bija Gēršoms, jo viņš bija teicis: es biju piedzīvotājs svešā zemē, – 4 bet otra vārds bija Elīezers, jo: mana tēva Dievs bija mans glābējs un izglāba mani no faraona zobena. 5 Un nāca Jetrus, Mozus sievastēvs, un viņa dēli un sieva pie Mozus uz tuksnesi, kur viņš bija apmeties pie Dieva kalna. 6 Un viņš Mozum paziņoja: “Es, tavs sievastēvs Jetrus, nāku pie tevis kopā ar tavu sievu un abiem viņas dēliem!” 7 Tad Mozus izgāja pretī savam sievastēvam, klanījās un skūpstīja viņu, un viņi jautāja viens otram, vai labi klājas, un tad viņi gāja teltī. 8 Mozus pastāstīja savam sievastēvam visu, ko Kungs bija darījis faraonam un ēģiptiešiem Israēla dēļ – arī par visām grūtībām, kas pār tiem bija nākušas ceļā, un kā Kungs viņus izglābis. 9 Jetrus līksmoja par visu labo, ko Kungs bija darījis Israēlam – izglābis no ēģiptiešu rokas! 10 Un Jetrus teica: “Slavēts Kungs, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešiem un faraona un tautu – no ēģiptiešu rokas! 11 Tagad es zinu, ka Kungs ir lielāks par visiem citiem dieviem – tie tikai lielījās, bet viņš bija lielāks!” 12 Un Jetrus, Mozus sievastēvs, nesa Dievam sadedzināmo upuri un citus upurus, un Ārons un visi Israēla vecajie nāca, lai Dieva priekšā ēstu maizi kopā ar Mozus sievastēvu.
13 No rīta Mozus sēdās tiesāt tautu, un tauta stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram. 14 Un Mozus sievastēvs noskatījās, ko viņš darīja tautai, un teica: “Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kāpēc tu sēdi viens pats, bet visa tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?!” 15 Mozus teica savam sievastēvam: “Šie ļaudis ir nākuši pie manis, lai izjautātu Dievu! 16 Kad tiem ir kāda lieta, tie nāk pie manis, un es spriežu tiesu starp tiem un daru tiem zināmus Dieva likumus un bauslību!” 17 Bet Mozus sievastēvs teica viņam: “Tā nav labi, kā tu dari! 18 Tu ļoti nogursti – gan tu, gan tavi ļaudis, par smagu tev ir šī lieta, tu nevari darīt to viens pats! 19 Tagad uzklausi mani, es došu tev padomu, un Dievs būs ar tevi. Esi tu pats šai tautai priekšstāvis pie Dieva un liec tu viņu lietas Dieva priekšā! 20 Atgādini viņiem likumus un bauslību un dari tiem zināmu ceļu, pa kuru tiem iet, un darbus, kas tiem darāmi. 21 Izraugies no tautas labākos vīrus, kuri bīstas Dieva, patiesīgus vīrus, kuri nīst mantrausību, un iecel viņus pār tautu – virsniekus pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmit un pār desmit! 22 Lai viņi tiesā tautu visu laiku, lai ir tā – katru lielāku lietu lai viņi ceļ tev priekšā, bet katru mazāku lietu lai iztiesā paši. Tev būs vieglāk, ja viņi darīs to kopā ar tevi. 23 Ja tu šādi rīkosies un Dievs tev ko pavēlēs, tad tu varēsi to izpildīt un arī visa tauta ies savās gaitās ar mieru!” 24 Mozus paklausīja savam sievastēvam un darīja visu, ko viņš teica. 25 Mozus izvēlējās labākos vīrus no visa Israēla un iecēla tos par vadītājiem tautai – tie bija virsnieki pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmit un pār desmit. 26 Tie tiesāja tautu visu laiku – grūtākās lietas tie cēla priekšā Mozum, bet vieglākās lietas iztiesāja paši. 27 Tad Mozus atlaida savu sievastēvu, un viņš devās atpakaļ uz savu zemi.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
