Filozofisks ievads
1 Es piedāvāju jums izklāstu par visnotaļ filozofisku jautājumu – vai dievbijīgs prāts spēj valdīt pār kaislībām? Tādēļ es darīšu pareizi, ja ieteikšu jums nopietni pievērsties filozofijai. 2 Jo šāda jautājuma izklāsts ir nepieciešams ikvienam, kas tiecas pēc zināšanām, turklāt tas sevī ietver visaugstākās tikumības – ar to es domāju saprašanas – slavinājumu. 3 Ja prāts izrādās spējīgs savaldīt tās kaislības, kas ir šķērslis savaldībai, proti, nesātīgu rijību un iekāres, 4 tad tas pierāda sevi kā spējīgu valdīt arī pār visu to, kas ir šķērslis taisnīgumam, piemēram, negants raksturs, un arī pār jūtām, kas ir kavēklis drosmei, proti, dusmas, bailes un ciešanas. 5 Bet kā gan tā? – daži varētu jautāt. Ja prāts valda pār kaislībām, vai pār aizmirstību un nezināšanu tas nav kungs? Tas, ko viņi pasaka, ir smieklīgi, 6 jo prāts valda ne jau pār savām kaislībām, bet pār tām, kas ir pretējas taisnīgumam, drosmei un savaldībai – un ne jau tā, ka tās iznīcina, bet gan nepiekāpjoties tām. 7 Arī vēl ar daudziem citiem piemēriem es varētu jums parādīt, ka prāts ir neierobežots valdnieks pār kaislībām, 8 bet daudz labāk es to varēšu parādīt, atklājot to cilvēku vīrišķīgo drosmi, kas miruši par krietnumu; tādi bija Elāzārs, slavenie septiņi brāļi un viņu māte. 9 Viņi visi, nicinādami ciešanas līdz pat nāvei, pierādīja, ka prāts ir pārāks par kaislībām. 10 Izmantojot šo gadījumu, es gribu slavēt par krietnumu šos septiņus brāļus, kas toreiz mira kopā ar savu māti; iemantotā goda dēļ es viņus uzskatu par svētlaimīgiem. 11 Visu cilvēku, arī pašu mocītāju apbrīnoti par drosmi un izturību, viņi kļuva par tiem, kas, ar savu izturību uzvarējuši tirānu, iznīcināja pār tautu valdošo tirāniju un tādējādi attīrīja savu dzimto zemi. 12 Bet par to būs izdevība runāt vēlāk. Es sākšu, kā parasts, ar pamatatzinumiem un tad pievērsīšos izklāstam par viņiem, teikdams slavu visgudrajam Dievam.
13 Tātad tas, ko mēs mēģinām izpētīt, ir – vai prāts spēj neierobežoti valdīt pār kaislībām. 14 Mums jāizšķir, kas ir prāts un kas ir kaislības, un cik dažādos veidos kaislības parādās, un vai visos gadījumos pār tām valda prāts. 15 Prāts ir spriestspēja, kas ar pareizi ievirzītu domāšanu dod priekšroku gudrības dzīvei. 16 Bet gudrība ir dievišķo un cilvēcisko lietu un to cēloņu zināšana. 17 Tā balstās likumu audzināšanā, tai pateicoties, mēs dievišķo mācāmies godbijībā un cilvēcisko – pēc tā noderīguma. 18 Gudrības veidi ir saprašana, taisnīgums, drosme un savaldība. 19 Vissvarīgākā no visiem gudrības veidiem ir saprašana, kuras dēļ prāts valda pār kaislībām. 20 Kaislību dabas ir divas: bauda un ciešanas. Kā viena, tā otra attiecas uz ķermeni un dvēseli. 21 Gan baudai, gan ciešanām nāk līdzi daudzas kaislības: 22 pirms baudas ir iekāre, līdz ar baudas iestāšanos – prieks; 23 pirms ciešanām ir bailes, pēc ciešanām – bēdas. 24 Dusmas – kā to katrs pats varētu būt pamanījis – ir kopīgas gan baudai, gan ciešanām. 25 Bauda ir saistīta arī ar samaitātu raksturu, tai piemīt visdaudzveidīgākās kaislību izpausmes: 26 dvēselē tā izpaužas kā augstprātība, naudaskāre un slavaskāre, kā tieksme būt pārākam un kā zemiskums. 27 Pret ķermeni – kā rijīgums, nesātība un izlepums ēšanā. 28 Bauda un ciešanas ir kā divi stādi gan ķermenī, gan dvēselē, un tiem ir daudz atvašu. 29 Katru no tām vislielais zemkopis prāts aprušina, apcērp, aprasina un visādi apūdeņo, tā izkopdams rakstura paradumus un jūtas. 30 Jo prāts vada uz krietnumu, bet pār kaislībām tas ir neierobežots valdnieks. Ievērojiet vispirms – kad ir kādi šķēršļi savaldībai, tad prāts ir tas, kas savalda kaislības. 31 Savaldība tātad ir valdīšana pār iekāri. 32 Dažas iekāres ir dvēseliskas, dažas – ķermeniskas, un izrādās, prāts spēj valdīt pār abām. 33 Jo kā gan citādi varētu būt tā, ka, vilināti ar aizliegto barību, mēs tomēr novēršamies no baudas, ko tā spēj dot? Vai gan ne tādēļ, ka prāts spēj valdīt pār tieksmēm? Vismaz es tā domāju. 34 Tātad, kārodami ēdienā baudīt dzīvniekus, kas mīt ūdenī, putnus, četrkājainos un visus tos dzīvniekus, ko mums bauslība aizliedz, mēs tomēr spējam atturēties prāta valdīšanas dēļ. 35 Prāta savaldība attur un atsit atpakaļ visas jutekliskās tieksmes, prāts iegrožo visas ķermeņa ierosas.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
