Eņģeļi ar septiņām pēdējām mocībām
1 Un tad es ieraudzīju citu milzīgu brīnumainu zīmi debesīs – septiņus eņģeļus, kam bija dotas septiņas pēdējās sērgas, jo ar tām Dieva dusmu kvēle beidzās. 2 Un es redzēju it kā stikla jūru, sajauktu ar uguni, un tos, kas uzvarējuši zvēru, viņa tēlu un viņa vārda skaitli; viņi stāvēja pie stikla jūras ar Dieva cītarām rokās. 3 Un viņi dzied Dieva kalpa Mozus dziesmu un Jēra dziesmu:
“Lieli un apbrīnojami ir tavi darbi,
Kungs Dievs, Visuvaldītāj;
taisni un patiesi ir tavi ceļi,
tu, kas esi ķēniņš pār tautām.
4 Kas gan lai nebītos, Kungs,
un neslavētu tavu vārdu?
Jo vienīgi tu esi svēts,
visas tautas nāks tavā priekšā un pielūgs tevi,
jo tavi taisnie spriedumi ir atklājušies.”
5 Un pēc tam es ieraudzīju – debesīs atveras templis, liecības telts, 6 un no šā tempļa iznāk septiņi eņģeļi, kam ir dotas septiņas sērgas, viņi ir tērpušies tīrā, mirdzošā linu audumā un ap krūtīm apjozuši zeltītas jostas. 7 Un viena no četrām dzīvajām būtnēm dod šiem septiņiem eņģeļiem septiņus zelta traukus, piepildītus ar mūžīgi mūžam dzīvā Dieva dusmu kvēli. 8 Un templis piepildās ar dūmiem Dieva slavas un viņa spēka varenībā, un neviens nevar ieiet templī, kamēr nebeidzas septiņu eņģeļu septiņas sērgas, kas dotas septiņiem eņģeļiem.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
