Dāvids parāda laipnību Mefībošetam
1 Dāvids teica: “Vai ir vēl kāds atlicis no Saula nama, kam es varētu izrādīt laipnību Jonatāna dēļ?” 2 Saula namā bija kalps, vārdā Ciba. Tas tika atsaukts pie Dāvida, un ķēniņš viņam vaicāja: “Tu esi Ciba?” Tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!” 3 Ķēniņš prasīja: “Vai nav vēl kāds vīrs Saula namā, ka es tam varētu izrādīt Dieva žēlastību?” Ciba teica ķēniņam: “Ir vēl Jonatāna dēls, kam kroplas kājas.” 4 Ķēniņš viņam prasīja: “Kur viņš ir?” Ciba teica ķēniņam: “Redzi, viņš ir Māhīra, Ammiēla dēla, namā Lo-Dabarā.” 5 Un ķēniņš sūtīja pēc viņa, lai atvestu no Lo-Dabaras, no Māhīra, Ammiēla dēla, nama. 6 Kad Mefībošets, Saula dēla Jonatāna dēls, atnāca pie Dāvida, viņš krita uz sava vaiga un zemojās. Dāvids teica: “Mefībošet!” Un tas atbildēja: “Esmu tavs kalps!” 7 Dāvids viņam sacīja: “Nebīsties, jo es izrādīšu tev laipnību tava tēva Jonatāna dēļ. Es tev atdošu visus tava tēva Saula īpašumus, un turpmāk tu ēdīsi pie mana galda.” 8 Mefībošets zemojās un teica: “Kas gan ir tavs kalps, ka tu esi pievērsies tādam sprāgušam sunim kā es?”
9 Ķēniņš pasauca Saula puisi Cibu un teica: “Es esmu atdevis tava kunga dēlam visu, kas piederēja Saulam un viņa namam. 10 Tu, tavi dēli un tavi kalpi apstrādāsiet viņa zemi un ievāksiet ražu, lai tava kunga dēlam būtu iztika. Un tava kunga dēls Mefībošets turpmāk ēdīs pie mana galda.” Cibam bija piecpadsmit dēlu un divdesmit kalpu. 11 Un Ciba teica ķēniņam: “Mans kungs ķēniņ, tavs kalps darīs visu, ko tu tam pavēlēsi.” Un Mefībošets ēda pie ķēniņa galda kā viens no ķēniņa dēliem. 12 Mefībošetam bija mazs dēls, vārdā Miha. Visa Cibas nama saime bija Mefībošeta kalpi. 13 Mefībošets dzīvoja Jeruzālemē, un viņš vienmēr ēda pie ķēniņa galda. Mefībošetam bija klibas abas kājas.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
