Amacjāhu valdīšana
(2Ķēn 14:1–6)1 Amacjāhu sāka valdīt divdesmit piecu gadu vecumā, viņš valdīja Jeruzālemē divdesmit deviņus gadus. Viņa mātes vārds bija Jehoadāna no Jeruzālemes. 2 Viņš darīja to, kas tīkams Kungam, bet ne no visas sirds. 3 Ieguvis valsts varu, viņš nokāva kalpus, kas bija nogalinājuši viņa tēvu ķēniņu. 4 Bet viņu dēlus nenonāvēja, jo Mozus bauslības grāmatā ir rakstīts, ka Kungs pavēlējis: “Tēvi lai netiek nonāvēti par dēliem, un dēli lai netiek nonāvēti par tēviem – katrs lai tiek nonāvēts par savu grēku!”
Amacjāhu sakauj edomiešus
(2Ķēn 14:7)5 Amacjāhu sapulcēja Jūdu un sarindoja visu Jūdu un Benjāminu pēc tēvu namiem virsnieku pār tūkstošiem un simtiem vadībā. Viņš saskaitīja tos, kam divdesmit gadu un vairāk, un kopā bija trīs simti tūkstoši kaujai gatavu izlases vīru ar šķēpiem un vairogiem rokā. 6 Israēlā par simts sudraba gabaliem viņš nolīga simts tūkstošus varonīgu karavīru. 7 Tad pie viņa atnāca Dieva vīrs un sacīja: “Ķēniņ, lai Israēla karaspēks neiet tev līdzi, jo Kungs nav ar Israēlu – nav ar Efraima dēliem! 8 Ja tu iesi kopā ar tiem, kaut būsi stipri bruņojies karam, Dievs tevi nogāzīs ienaidnieka priekšā, jo vienīgi Dievs var balstīt vai gāzt!” 9 Amacjāhu sacīja Dieva vīram: “Bet kā tad ar tiem simts sudraba gabaliem, kurus es atdevu Israēla pulkam?” Dieva vīrs sacīja: “Kungam ir daudz vairāk, ko tev dot!” 10 Tad Amacjāhu lika pulkam, kas bija nācis no Efraima, doties mājup. Un tie aizsvilās pret Jūdu un atgriezās mājās, dusmās degdami.
11 Amacjāhu sadūšojās un veda savus ļaudis uz Sāls ieleju, tur tie kāva desmit tūkstošus Seīras vīru. 12 Desmit tūkstošus jūdi sagūstīja dzīvus, uzveda klints virsotnē un nogrūda lejā, ka tie visi sašķīda. 13 Taču karotāji, kurus Amacjāhu bija sūtījis atpakaļ, lai tie nenāk līdzi karā, uzbruka Jūdas pilsētām no Samarijas līdz Bēt-Horonai. Tie nokāva trīs tūkstošus vīru un guva lielu laupījumu.
14 Atgriezdamies pēc edomiešu sakāves, Amacjāhu atveda Seīras iemītnieku dievus. Viņš kalpoja šiem dieviem, zemojās un kvēpināja tiem. 15 Kungs aizsvilās dusmās pret Amacjāhu un sūtīja pie viņa pravieti, lai tas saka: “Kāpēc tu meklē to tautu dievus, kuri nespēja no tevis paglābt savus ļaudis?!” 16 Kamēr viņš vēl runāja, ķēniņš sacīja: “Vai tu taisies dot ķēniņam padomu? Rimsties, citādi nokaušu!” Pravietis rimās, bet piebilda: “Es zinu, ka Dievs nodomājis tevi iznīcināt, jo tu tā esi darījis, neklausīdamies manā padomā!”
Israēls sakauj Jūdu
(2Ķēn 14:8–14)17 Jūdas ķēniņš Amacjāhu apspriedās un sūtīja sacīt Israēla ķēniņam Joāšam, Jehoāhāza dēlam, Jehus dēlam: “Tiksimies aci pret aci!” 18 Israēla ķēniņš Joāšs sūtīja sacīt Jūdas ķēniņam Amacjāhu: “Lebanona ērkšķis sūtīja pie Lebanona ciedra teikt: dod man savu meitu par sievu, bet garām gāja Lebanona lauku zvēri un samina ērkšķi! 19 Tu saki: redzi, es sakāvu Edomu! Tava sirds līksmo un lepojas, bet paliec savā namā, kāpēc tev meklēt nelaimi? Tu kritīsi, un Jūda kopā ar tevi!” 20 Bet Amacjāhu neklausījās, jo Dievs tā bija nolicis – atdeva viņu ienaidniekam, jo viņš tiecās pēc Edoma dieviem. 21 Israēla ķēniņš Joāšs tikās aci pret aci ar Jūdas ķēniņu Amacjāhu Bēt-Šemešā, kas Jūdā. 22 Israēla sakauts, Jūda bēga uz saviem namiem. 23 Israēla ķēniņš Bēt-Šemešā sagūstīja Jūdas ķēniņu Amacjāhu, Joāša dēlu, Jehoāhāza dēlu. Viņš to aizveda uz Jeruzālemi un nopostīja Jeruzālemes mūrus no Efraima vārtiem līdz Stūra vārtiem, četri simti olektis. 24 Viņš atgriezās Samarijā ar visu zeltu un sudrabu un visiem traukiem, kas atradās Dieva namā pie Obēd-Edoma, un ar visu, kas bija ķēniņa nama mantnīcās, un ar ķīlniekiem.
Amacjāhu nāve
(2Ķēn 14:17–20)25 Jūdas ķēniņš Amacjāhu, Joāša dēls, dzīvoja vēl piecpadsmit gadus pēc Israēla ķēniņa Jehoāhāza nāves. 26 Pārējie Amacjāhu darbi no pirmā līdz pēdējam – vai tad tie nav aprakstīti Jūdas un Israēla ķēniņu grāmatā?! 27 Tolaik, kad Amacjāhu novērsās no Kunga, Jeruzālemē pret viņu sazvērējās. Viņš bēga uz Lāhīšu, bet tie sūtīja uz Lāhīšu un tur viņu nonāvēja. 28 Ar zirgiem viņu atveda atpakaļ un apbedīja pie tēviem Jūdas pilsētā.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
