Daniēls lūdz par savu tautu
1 Dārija, Ahasvēra dēla, no mēdiešu dzimtas, pirmajā valdīšanas gadā, kad viņš bija sācis valdīt kaldiešu valstī, 2 viņa valdīšanas pirmajā gadā es, Daniēls, sapratu no Rakstiem, kur Kunga vārds bija atklājies pravietim Jeremijam, – Jeruzālemei jāpaliek izpostītai septiņdesmit gadus. 3 Tad es pievērsos Kungam Dievam, lūgdams un piesaukdams, gavēdams, jozies maisu un pelnos.
4 Es lūdzu Kungu, savu Dievu, un sūdzēju grēkus: “Ak, Kungs, tu liels un bijājams Dievs, kas derību sargā! Žēlastība tam, kas tevi mīl un pilda tavus baušļus! 5 Mēs esam grēkojuši! Mēs esam netaisni! Mēs esam pārkāpēji! Mēs sacēlāmies un novērsāmies no taviem baušļiem un tavām tiesām! 6 Mēs neklausījām praviešus, tavus kalpus, kas runāja tavā vārdā uz mūsu ķēniņiem, uz mūsu augstmaņiem, uz mūsu tēviem, uz visiem ļaudīm! 7 Tev, Kungs, – taisnīgums! Bet mums – tik kauns! Redzi, kā ir šodien, Jūdas vīriem un Jeruzālemes iemītniekiem, un visam Israēlam, gan tuviem, gan tāliem, – pa visu zemi tu tos izsūtīji, jo tie tev neuzticīgi.
8 Ak, Kungs! Kauns mums – mūsu ķēniņiem, mūsu augstmaņiem, mūsu tēviem, ka pret tevi grēkojām! 9 Kungs, mūsu Dievs, ir žēlsirdīgs un piedod mums – pret viņu mēs sacēlāmies. 10 Mēs neklausījām Kunga, mūsu Dieva, balsi, nesekojām viņa mācībai, ko viņš mums deva ar saviem kalpiem praviešiem. 11 Viss Israēls nomaldījies no tavas bauslības un novērsies, ka vairs neklausa tevi! Pār mums nu izliets lāstu zvērests, kas rakstīts Dieva kalpa Mozus bauslībā – mēs esam grēkojuši pret tevi! 12 Viņš turējis vārdu, kas runāts pret mums un pret tiesnešiem, kas tiesāja mūs, – liels ļaunums nācis pār mums, kāda nav bijis nekur zem debess un nav bijis Jeruzālemē!
13 Kā rakstīts Mozus bauslībā – viss šis ļaunums nāca pār mums, bet mēs nelūdzām vēlību no Kunga, sava Dieva, lai atgrieztos no grēkiem un mācītos tavu patiesību! 14 Kungs bija gatavs uz ļaunu, viņš lika tam nākt pār mums! Kungs, mūsu Dievs, ir taisns it visos savos darbos, bet mēs viņa balsij neklausījām! 15 Tagad, Kungs, mūsu Dievs, kas savus ļaudis ar stipru roku izvedi no Ēģiptes zemes! Tu darīji sev vārdu līdz šai dienai! – Mēs esam grēkojuši, mēs esam ļauni!
16 Ak, Kungs, savas taisnības dēļ novērs savas dusmas un savu versmi no savas pilsētas Jeruzālemes, no sava svētā kalna! Jo mūsu grēku un mūsu tēvu noziegumu dēļ Jeruzāleme un tavi ļaudis nu ir par apsmieklu visiem, kas mīt mums visapkārt! 17 Nu, mūsu Dievs, uzklausi sava kalpa lūgšanu un viņa saucienus – uzlūko ar žēlastību savu svētvietu, kas izpostīta, ak, Kungs!
18 Ak, mans Dievs, pieliec ausi un dzirdi! Atver acis un redzi – izdeldēta mūsu pilsēta, kas saukta tavā vārdā! Ne sava taisnīguma dēļ mēs zemojamies – tev labvēlību lūdzam – jo liela tava žēlastība! 19 Kungs, uzklausi! Kungs, piedod! Kungs, dzirdi un dari! Tevis paša dēļ, mans Dievs, jo tavā vārdā saukta šī tava pilsēta un tauta!”
Septiņdesmit nedēļas
20 Kamēr es vēl runāju, lūdzu un sūdzēju savus grēkus un Israēla tautas grēkus, lūgdamies labvēlību no Kunga, sava Dieva, par svēto Dieva kalnu, 21 kamēr es lūgdamies runāju, tas vīrs Gabriels, kuru pirmo reizi biju redzējis parādībā, knaši lidot pielidoja pie manis. Tas bija vakara upura laiks. 22 Atsteidzies viņš teica: “Daniēl, es nu esmu ieradies, lai tu gūtu atziņu un saprašanu. 23 Tiklīdz tu sāki lūgt, tika dota atbilde, un es nācu, lai to pavēstītu, – jo tu esi tīkams. Tādēļ saproti šo vārdu un šo parādību.
24 Septiņdesmit reizes pa septiņi
ir nospriests tavai tautai un tavai svētajai pilsētai,
lai pārkāpums diltu,
lai grēks mitētos,
lai vainu izpirktu,
lai mūžīga taisnība sāktos,
lai parādības un pravietojumi mitētos
un iesvētītu svētumu svētumu.
25 Tādēļ zini un saproti:
vārds ir izteikts –
lai ceļ un atjauno Jeruzālemi!
Svaidītais valdnieks tur paliks
septiņus septiņniekus.
Tad sešdesmit divos septiņniekos
to uzcels un atjaunos –
gan ielas, gan laukumus,
bet tas būs spaidu laiks.
26 Pēc sešdesmit diviem septiņniekiem
svaidītais tiks nokauts par neko.
Pilsētu un svētnīcu izdeldēs
valdnieks un viņa ļaudis,
bet viņš ņems galu plūdos.
Un līdz beigām būs karš
un piespriestais posts.
27 Ar daudziem viņš noslēgs
stipru derību uz septiņiem.
Un uz pusi no septiņiem pārtrauks
kaujamo un labības dāvanu upuri,
un tempļa vienā daļā
būs postītājs un preteklības –
līdz beigām!
Kas piespriests, to izlies pār postītāju!””