Slimība un zāles
1 Godā ārstu – viņš ir vajadzīgs,
Kungs ir radījis arī viņu:
2 no Visuaugstākā taču ir dziedināšana –
dāvanas saņem no valdnieka.
3 Savas mākas dēļ paceltu galvu iet ārsts,
un tās dēļ viņu apbrīno diženie.
4 Ārstniecības līdzekļus no zemes ir radījis Kungs.
Par tiem neviens saprātīgs cilvēks nav dusmojies.
5 Vai tad tas nebija koks, no kā ūdens kļuva salds,
lai koka spēks atklātos?
6 Tā arī cilvēkiem māku ir dāvājis Kungs,
lai būtu viņos godāts savu brīnumaino darbu dēļ,
7 ar kuriem var dziedināt un sāpes remdēt,
8 no kuriem aptiekārs gatavo maisījumu.
Nebeidzami ir Kunga darbi.
Viņā pār zemi ir miers.
9 Slimojot, bērns, neraugies ar aizdomām!
Bet lūdz Kungu – un viņš dziedinās tevi.
10 No pārkāpuma atstājies, savā rīcībā labojies
un savu sirdi dari skaidru no visiem grēkiem!
11 Veltī smalkākos kviešu miltus
par patīkamu smaržu un piemiņu,
lej upurī eļļu, cik vari atļauties,
12 un ļauj rīkoties ārstam!
Arī viņu ir radījis Kungs.
Arī viņš ir vajadzīgs. No tevis lai neaiziet!
13 Ir brīži, kad sekmīgs iznākums
ir atkarīgs no ārstu rokām,
14 jo arī viņi lūdz, lai Kungs dara sekmīgu
gan atpūtu , gan ārstēšanu dzīvības glābšanai.
15 Kurš grēko Radītāja priekšā,
lai krīt ārsta rokās!
Nāve un sēras
16 Lej asaras par aizgājēju, bērns,
kā smagās ciešanās vaimanā sērās!
Sedz viņa miesas – tāds viņa liktenis –
un neizturies pret apbedīšanu ar nevērību!
17 Izplūsti gaužās žēlabās, sit aizgūtnēm krūtīs
un pēc tās cieņas, kādu aizgājējs pelnījis, ievēro sēras
dienu vai divas – aprunāšanas dēļ –
un ļaujies mierinājumam – skumju dēļ,
18 jo skumjas vieš nāvi
un spēks plok no skumjām sirdī.
19 Kad ir nelaime, arī skumjām nav gala,
bet kāda trūcīgajam sirds, tāda arī viņa dzīve.
20 Neļauj sirdi skumjām,
atraisies no tām, par vispēdīgo atceroties!
21 Neaizmirsti – augšup atgriezties nav iespējams.
Aizgājējam tu nepalīdzi, bet dari ļaunu pats sev.
22 Piemini manu likteni, jo arī tev tā būs.
Man bija vakar. Rīt būs tev.
23 Mirušajam atdusoties,
mitējies viņu atcerēties;
šķiroties viņa dvēselei,
ļaujies mierinājumam viņā.
Rakstu mācītāju un darba cilvēku gudrība
24 Rakstu mācītāju gudrība –
līdz ar labvēlīgajiem, studijām atvēlētajiem brīžiem;
kurš mazāk ir aizņemts ar darbiem,
tiecas pēc gudrības.
25 Kā lai kļūst gudrs, kas, arklu tvēris,
ar dzinēja dzelksni dižojas,
te vēršus dzen, te atpakaļ darbos
un runā – par vērsēniem?
26 Vagu dzīšanai viņš veltīs savu sirdi,
lai sarūpētu barību telēm – miegu.
27 Tāpat ikviens galdnieks un namdaris,
kas dienām un naktīm strādā;
zīmoggredzenu gravētājs,
kas neatlaidīgi cenšas pēc dažādības.
Attēla atveidošanai viņš veltīs savu sirdi,
lai pabeigtu darbu – miegu.
28 Tāpat arī kalējs, kas, apsēdies tuvu laktai,
dzelzs izstrādājumu apdomā;
uguns tveice kausē viņa miesas,
ar ēzes svelmi viņš cīkstas.
Vesera skaņai pievērsta viņa auss,
acis – atveidojamam priekšmetam;
darbu pabeigšanai viņš veltīs savu sirdi,
lai izrotātu līdz galam – miegu.
29 Tāpat arī podnieks, pie darbiem sēdies,
ar kāju ripu min,
allaž norūpējies, iegrimis savā darbā:
skaitā viņa veikums mērojams.
30 Mālu viņš veidos ar rokām
un mīcīs pie kājām;
apgleznošanai viņš veltīs sirdi,
lai iztīrītu cepli – miegu.
31 Ikviens no viņiem paļaujas uz paša rokām,
un katrs savā darbā top gudrs:
32 nedz pilsētu bez viņiem var uzcelt,
nedz apmesties kur, nedz klejot.
Bet – tautas padomē tos neatrast,
33 tie neizceļas sapulcējušos vidū,
tie nesēž tiesneša sēdeklī
un neapsver spriedumā noteikto.
Nedz izglītība atklājas viņos, nedz spriedums,
pie līdzībām velti tos meklēt;
34 bet viņos balstās pasaules radītais
un ar nodarbošanos lūgšana saistās.
Tā nerīkojas tas, kas, ar dvēseli veltījies,
Visuaugstākā bauslībā gremdējas.
© New Latvian Inter-confessional Bible with Deuterocanonicals © Latvian Bible Society, 2012.
